Ko tu atceries par saviem bērniem, bet nekad īsti nevēlēsies to viņiem stāstīt? Tas ir jautājums uz kuru jebkuram vecākam būtu vismaz viens piemērs.
Šeit ir kādas māmiņas stāsts:
“Manam dēlam bija aptuveni 4 gadi un es nedomāju, ka viņš to atceras. Bet reiz, es ienākot vannas istabā, lai palīdzētu viņam nomazgāties, es atdūros pret skatu, kad mans dēls virs spainīša cenšas sevi izslaukt, spaidot savus dzimumorgānus.
Es viņam jautāju: “Ko tu dari?” Un viņš man atbildēja, ka viņa loceklis ir tesmenis, tāds pats kā govīm, un tāpēc viņš mēģināja dabūt laukā pienu.”
Kāda cita vecāka stāsts par savu bērnu un mājdzīvnieku:
“Es ienācu istabā, lai atrastu savu, 5 gadus veco, dēlēnu ar nolaistām biksēm, berzējoties gar kaķi un sakot “Tas ir tik patīkami!”
Es viņam teicu, ka kaķis tam nav paredzēts.
Viņš nokaunējās. Bet kaķis vairs nekad īsti nekļuva tāds kā agrāk.”
Kādai māmiņai gadījās šāds incidents:
“Es devos uz labierīcībām, bet savu mazo, 8 mēnešus veco, meitiņu atstāju uz paklāja, guļamistabā. Bet, kad es atgriezos, es atradu viņu pie skapja, graužam manu vibratoru.
Pēc 4 gadiem, viņa to atrada manā apakšveļas atvilktnē un droši man jautāja, kāpēc man atvilktnē ir suņu rotaļlieta. Pēc šī jautājuma, es vibratoru izsviedu, jo tā vien šķita, ka viņi atrod ceļu viens pie otra.”
Kādam tēvam gadījās ne visai patīkams starpgadījums:
“Mans dēls, kurams bija 2 gadi, nāca man līdzi dušā un mēs kopīgi mazgājāmies. Vienā brīdī viņš paslīdēja un ķērās pie pirmās lietas, kura viņam pagadījās pa rokai, tas, protams, bija mans loceklis.
Es esmu pārliecināts, ka visi kaimiņi dzirdēja manu kliedzienu un dēls bija pamatīgi pārbijies no manām izdarībām, jo sajūtot sāpē, paslīdēju un nogāzos uz muguras. Pēc tās reizes es kļuvu daudz uzmanīgāks, ejot kopā ar viņu dušā.”
Avots: mirror.co.uk
nnn