Atbildēja draudzīgs vadītājs un apstiprināja, ka ir notikusi kļūda. Viņš teica, ka nosūtīs viņai īsziņu, uz kuru viņai jāatbild: “Apstiprinu.” Tas ļaus jums atcelt mikrokredītu un samaksāt visus procentus.
Pieņemsim, ka sieviete labi pārzināja kiberdrošības noteikumus un vilcinājās piekrist vadītāja piedāvājumam. Pirms aizdevuma atmaksas viņa meklēja juridisko palīdzību. Un viņai bija taisnība! Izrādījās, ka, ja viņa būtu nosūtījusi apstiprinājuma ziņojumu, viņa būtu oficiāli piekritusi mikrokredīta noteikumiem, tostarp pārmērīgajiem procentiem.
Kā jūs varat pasargāt sevi no krāpniekiem?
Ja nauda jūsu kartē nonākusi no nezināma sūtītāja, esiet droši, ka jums tā būs jāatdod jebkuros apstākļos. Pirms atgriešanas ieteicams konsultēties ar juristu, kurš var identificēt sūtītāju pēc viņa nodokļu maksātāja identifikācijas numura (TIN) un sagatavot oficiālu vēstuli, kurā piedāvā apstrādāt atmaksu.
Svarīgi! Jums būs jāmaksā par jurista pakalpojumiem, kas šķiet divtik netaisnīgi: mikrokredīts jums tika izsniegts nelikumīgi, jūs esat spiests tērēt laiku risinājuma meklēšanai un jums ir pienākums maksāt. Bet jums tas joprojām ir jādara – pretējā gadījumā problēma tikai pasliktināsies.
Ko vēl jūs varat darīt?
Ja jūsu kartē negaidīti tiek ieskaitīta liela naudas summa, varat mēģināt sazināties ar savu kartes lietotāju un ziņot par kļūdaino pārskaitījumu. Ir svarīgi dokumentēt pārskaitījumu. Ja ar jums sazinās mikrofinansēšanas organizācijas pārstāvis un pieprasa atmaksu, piekrītiet, bet norādiet, ka visus darījumus apstrādāsiet tikai caur banku. Tas nozīmē, ka mikrofinansēšanas organizācijas darbiniekiem ir jāiesniedz ziņojums par kļūdainu pārskaitījumu; jūsu vienīgais uzdevums šajā situācijā ir apstiprināt atmaksu.
Svarīgi: Daži cilvēki krīt panikā, pieņemot, ka par katru gaidīšanas dienu viņiem tiks aprēķināti milzīgi procenti. Tas nav taisnība. Ja jūs neparakstījāt līgumu un nauda tika pārskaitīta bez jūsu ziņas, jums nebūs jāmaksā procenti vai soda naudas.
Kā krāpnieki iegūst jūsu personas datus? Visbiežāk pilsoņu personas dati nonāk krāpnieku rokās noplūžu rezultātā no dažādām organizācijām: medicīnas iestādēm, izglītības iestādēm, uzņēmumiem, interneta veikaliem utt. Pēc banku datiem, 90% pieaugušo pilsoņu dati JAU ir nopludināti tiešsaistē.
Tevi noteikti interesēs
- Pieredzējis dārznieks Pēteris izpļāpājas: viņa telpaugi aug “griezdamies”, jo viņš taisa mēslojumu no vienas garšvielas, kas ir katrā virtuvē
- 10 lietas, kurām pēc 60 vairs nav jēgas — stāstu, kāpēc tās labāk aizmirst
- Kā pareizi nomizot sardeli dabīgajā apvalkā, lai tā nesadalītos
- Dabas zīmes tautu ticējumos: ja 18. oktobrī spoži spīd saule, tas skaidri norāda uz to, kāda būs gaidāmā ziema
- Kad jūs aptur uz ceļa: 4 lietas, ko likumsargs var prasīt, bet jums nav pienākums to darīt
- No 22. oktobra Latvijā ievērojami mainīsies laika apstākļi: meteorologs Toms Bricis nāk klajā ar pārsteigumu