Sinoptiķi prognozē, ka 2025.–2026. gada ziema nesīs īstas salnas, kādas nav pilnībā izjustas ilgu laiku. Lielākā daļa iedzīvotāju jau ir piemirsuši kas tad ir – īsta ziema.
Saskaņā ar Hidrometeoroloģijas centra datiem, lielākajā daļā valsts temperatūra būs zemāka par ilgtermiņa vidējo rādītāju. Tās varētu būt būtiskas pārmaiņas pēc virknes neparasti siltu ziemu, pie kurām daudzi ir pieraduši.
Pirmās bargas ziemas pazīmes parādīsies jau vēlā rudenī. Novembrī temperatūra vairākos reģionos pazemināsies zem normas. Tie ietver Ziemeļrietumu un federālos apgabalus, Centrālās Austrumeiropas ziemeļu reģionus, kā arī ziemeļus un Sibīrijas centrālos un ziemeļu reģionus.
Tas nozīmē, ka sniega sega šajos reģionos izveidosies agrāk nekā parasti. Pirmās nopietnās salnas varētu iestāties jau rudens pēdējās nedēļās, tāpēc ir nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās.
Janvārī arī neklāsies viegli
Janvāris tradicionāli tiek uzskatīts par aukstāko mēnesi, un gaidāmā ziema to attaisnos. Eiropas daļā, tostarp Centrālajā, Ziemeļrietumu un daļā federālo apgabalu, būs pastiprinātas salnas. Aukstuma vilnis ietekmēs arī centrālos un dienvidu reģionus. Šeit paredzams, ka temperatūra būs zemāka nekā iepriekšējās ziemās, atgriežoties pie klasiskā janvāra aukstuma.
Pat februārī dažos reģionos drīzu pavasara atnākšanu nejutīs. Apgabala ziemeļu pusē un rietumos saglabāsies neparasti auksts laiks. Šajos apgabalos februāris būs aukstāks nekā parasti, pagarinot apkures sezonu un palielinot slodzi komunālajiem pakalpojumiem.
Latvijai arī tiek solīts slapjš sniegs
Šīs prognozes apstiprina arī citi eksperti. Pinajevs, Universitātes Ekoloģijas institūta asociētais profesors, norāda, ka pēdējos gados dažkārt novērotās bezsniega “Eiropas” ziemas nekļūs par jauno normu. Klimata procesu cikliskais raksturs liecina par atgriešanos pie tradicionālākiem laika apstākļiem centrālajā daļā — ar stabilu sniega segu un pastāvīgām salnām janvārī un februārī, skaidro eksperts.
Šādi klimata cikli ir dabiska ilgtermiņa laikapstākļu izmaiņu sastāvdaļa. Piemēram, aukstākā ziema pēdējo 140 gadu laikā tika reģistrēta 1940. gadā, kad janvāra vidējā temperatūra bija -20,1°C. Lai gan pašreizējā prognoze nesola tik ekstremālas temperatūras, tā norāda uz ievērojamām izmaiņām.
Precīzas temperatūras vērtības un aukstāko periodu laiks kļūs skaidrāks, tuvojoties ziemas sezonas sākumam. Tomēr kopējā tendence jau ir skaidra: Austrumeiropa drīz piedzīvos īstas salnas.
Ko gaidīt Latvijai
Ceturtdien un piektdien vietām gaidāms lietus, taču daudzviet uzspīdēs arī saule. Gaisa temperatūra dienā paaugstināsies līdz +9..+15 grādiem.
Lasi vēl: Ļoti slikta zīme: kāpēc nevajadzētu turēt zeķes uz grīdas, it īpaši pie gultas
Sestdien un svētdien debesis brīžiem būs mākoņainas, vietām gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, turklāt svētdien to būs vairāk. Pūtīs brāzmains ziemeļrietumu vējš, piekrastes rajonos brāzmas sasniegs līdz 19 metriem sekundē. Naktīs temperatūra būs +2..+9 grādu robežās, piekrastē līdz pat +12 grādiem. Dienā sestdien gaiss iesils līdz +9..+14 grādiem, bet svētdien kļūs par dažiem grādiem vēsāks.
Nākamajā nedēļā gaisa temperatūra pārsvarā nepārsniegs +5..+10 grādus, bet naktīs vietām tā pazemināsies zem nulles. Nokrišņi būs bieži – pārsvarā līs, taču brīžiem iespējams arī slapjš sniegs un krusa.
