Septiņu dienu periods, kas sākas 2. februārī, nav paslīdējis garām klimata ekspertu uzmanībai. Meteorologi pievēršas vairākiem unikāliem atmosfēras procesiem, kas, apvienojoties, padarīs šo periodu par izcilu šajā gadsimtā.
Tā nav globāla katastrofa, bet gan anomāliju kopums, kas, apvienojoties, būtiski ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi.
Kāpēc šī nedēļa tiek izcelta kā neparasta?
Šī perioda galvenā iezīme ir pēkšņas temperatūras izmaiņas. Dažos Austrumeiropas reģionos atkušņi 24 stundu laikā var pēkšņi pāriet uz sasalšanas temperatūru, savukārt citos pēc siltas ziemas pēkšņi iestāsies īstas salnas.
Krasi nokrišņi un ledus “pīrāgs”
Meteorologi prognozē pārmaiņus snigšanu, sniegu un lietu, kam sekos ledus veidošanās. Tā rezultātā uz ceļiem un gājēju zonām veidosies ledus garozas un rievas, savukārt uz jumtiem veidosies biezs ledus un lāstekas.
Reģionālās atšķirības: no pavasara vēstnešiem līdz īstajai Arktikai
Dažādos reģionos būs novērojamas gandrīz pretējas tendences: dažviet iestāsies neparasti silts laiks ar slapjdraņķi un intensīvu sniega kušanu, savukārt citviet arktiskais gaiss ieradīsies ar strauju temperatūras pazemināšanos. Meteorologiem šis sadalījums ir īpaši interesants: daudzviet gandrīz vienlaikus būs gan agrs pavasaris, gan pilnvērtīga arktiskā ziema.
Secinājums: neparasts nenozīmē kritisks.
Sinoptiķi uzsver, ka skaļā “neparastākās 21. gadsimta nedēļas” pasludināšana ir saistīta tieši ar retu parādību kombināciju, nevis liela mēroga dabas katastrofu. Tie, kas iepriekš ņem vērā laika prognozi, pārskata savus plānus un ievēro lielāku piesardzību uz ceļiem un attiecībā uz savu veselību, šo nedēļu uztvers kā interesantu meteoroloģisku parādību, nevis nopietnu problēmu periodu.
Bet vai Latvijā arī gaidāmi neparasti laikapstākļi
Prognoze: Februāra sals turpina demonstrēt raksturu. Tuvākajās diennaktīs Latviju turpinās pārvaldīt spēcīgs aukstums. Naktī uz ceturtdienu, 5. februāri, valsts austrumu rajonos gaidāma kārtējā saltā nakts, termometra stabiņam noslīdot līdz pat -24 grādu atzīmei. Dienas laikā situācija mainīsies – no dienvidu puses mākoņu sega kļūs biezāka, atnesot nelielu sniegu lielākajā valsts daļā, savukārt gaiss nedaudz iesils, sasniedzot -7..-12 grādus.
Gaidāmie nokrišņi un sniega pieaugums
Piektdien un sestdien sals kļūs mērenāks, temperatūrai svārstoties robežās no -3 līdz -8 grādiem. Dominēs lēns vai mērens austrumu vējš. Visintensīvākā snigšana prognozēta Latgalē, kur vietām sniega kārta var pieaugt par aptuveni 10 centimetriem.
Nākamās nedēļas perspektīvas
Lasi vēl: Sinoptiķi ir pārskatījuši ilgtermiņa prognozi vasarai: “Redzam to, ka vasara var pienākt jau maijā”
Svētdienas rīts atkal atnesīs dzestrumu – lielākajā Latvijas daļā temperatūra nokritīs līdz -13..-18 grādiem. Savukārt nākamās nedēļas sākumā aukstums atkal pastiprināsies, jo īpaši austrumos, kur iespējams sals līdz -20..-25 grādiem. Vēsturiskais konteksts un statistika. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) datiem, nākamā nedēļa solās būt par 6–7 grādiem aukstāka nekā ierasts šajā periodā. Tikai februāra izskaņā un martā temperatūras varētu atgriezties pie klimatiskās normas (1991.–2020. gada vidējiem rādītājiem).
Būtiskākie fakti par šo ziemu:
Šis mēnesis var kļūt par aukstāko februāri pēdējo 8–14 gadu laikā (kopš 2018. vai 2012. gada).Ziema kopumā pretendē uz aukstākās ziemas titulu pēdējo 13–15 gadu periodā. Nupat aizvadītais janvāris ir bijis saltākais pēdējo 16 gadu laikā un kopumā ieņem 15. vietu aukstāko janvāru sarakstā pēdējo 102 gadu vēsturē.
