Horoviča nodrošināja apstākļus, kur suņu saimnieki ar nodomu nebija informēti par to, vai viņu suns tiešām ir izdarījis kaut ko nepareizu. Eksperimenta laikā saimniekiem bija jādod suņiem komanda neapēst kārumu.
Pēc tam saimnieki atstāja telpu uz pavisam īsu laiku. Kad viņi atgriezās, pētnieki pateica saimniekiem, vai suns bija apēdis kārumu vai nē, tomēr ne visos gadījumos tika teikta patiesība. Horoviča atklāja, ka, ja suns tika sarāts, viņš rādīja “vainīgo skatienu” jebkurā gadījumā – arī tad, ja viņš kārumu nemaz nebija apēdis.
Lasi vēl: Kādēļ suņi mēdz laizīt cilvēkam seju? 7 iemesli
Tas noved pie secinājuma, ka šī padevības izteiksme ir tikai atbildes reakcija uz stresu un dusmām. Suņi šādā veidā nemeklē piedošanu, viņi tikai cenšas izvairīties no saimnieka konfrontācijas.
Horoviča piebilst:
Ir maz ticams, ka suņiem ir līdzīga domāšana par domāšanu cilvēka domāšanas veidam, jo viņiem ir pavisam citādākas smadzenes. “Domāšana par domāšanu” jeb zināma arī kā “izpildvaras funkcija” nozīmē to, ka suņi neskatās uz savām pagātnes darbībām un neizlemj, vai viņi ir izdarījuši ko nepareizu vai nav.
Ir jāveic vēl citi pētījumi, jo ir daži pierādījumi, ka pastāv kādi indikatori par to, ka suņi dažkārt atceras, ko ir darījuši pagātnē, tomēr vēl nav pietiekami daudz liecību. Suņiem, protams, ir atmiņa, bet viņi nespēj par šīm atmiņām domāt tā, kā to dara cilvēks.”
Avots: viralthread.com