Sociālā fobija: Man kļuva slikti no domas vien, ka jādodas uz ballīti

Pirms trīs gadiem, es biju ceļā uz ballīti. Tur jābūt dzērieniem, mūzikai un labiem cilvēkiem. Vajadzētu būt jautri. Bet es nejutos labi, es jutos slims.

“Ja nu es nevarēšu iedomāties neko interesantu, ko pateikt un cilvēki nodomās, ka esmu dīvains? Ja nu es sevi padarīšu par muļķi? Ārā bija sals, bet man sviedri lija aumaļām un mans kuņģis aiz nelabuma sažņaudzās čokurā. Es nevarēju saprātīgi domāt.”

“Es cīnījos ar sociālo fobiju jau no 15 gadu vecuma. Galvenā problēma ir tā, ka es nezināju ar ko es cīnos un domāju, ka es vienīgais tāds esmu. Pēc definīcijas, tā ir fobija, kurā cilvēks cieš no paniskām bailēm iesaistīties sociālās situācijās.”

“Fiziskie simptomi var būt graujoši – sarkšana (dažkārt bez iemesla), drebēšana, svīšana un runas raustīšana. Ja kāds nosauc mani vārdā, es varu palikt sarkans kā tomāts un nesaprast kāpēc tas noticis.”

Jūlija Šerna, Britu Konsultāciju asociācijas psihoterapeite, apgalvo, ka sociālā fobija visbiežāk izveidojas bērnībā vai pusaudža gados, un, vēlāk turpinās, kad esam pieauguši. Sociālā fobija traucē ikdienas dzīvei, tās ir intensīvas bailes, kuru līmenis ir neiedomājami augsts.

“Kluss” un “kautrīgs” ar šiem vārdiem, visbiežāk, apzīmē cilvēkus, kas cieš no sociālās fobijas, tomēr šīs fobija sekas ir graujošas. Arī tie, kam piemīt sociālā fobija, nevēlas to vairāk par cilvēku, kurš saslimis ar gripu, bet tā nav viņu izvēle – tā vienkārši notiek.

“Pēc ballītes, es zināju, ka kaut kas ir jāmaina, es vairs nevarēju tam ļaut kontrolēt manu dzīvi.”

“Es devos pie ģimenes ārsta un sev par brīnumu atklāju, ka sociālā fobija ir biežāk sastopama, kā iedomājos, bet, kas ir daudz svarīgāk- to var izārstēt.”

“Parasti tiek izrakstīti viegli antidepresanti un beta bloķētāji. Vai ir kādi blakus efekti? Jā. Vai tie ir sliktāki kā bēdas, ko izraisīja saskarsme ar cilvēkiem? Pat ne tuvu. Tici man, ja tev nav sarkana seja kādu satiekot, tas ir brīnišķīgi.”

Fobiju Ārstniecības centra dibinātājam, ārstam, Deividam Karbonelam arī ir kāds padoms – par savu kondīciju jābūt atklātam. “Sociālā fobija kļūst daudz vienkāršāka, kad saproti, ka tās slēpšana tev nepalīdzēs. Citi pieņems tavus trūkumus, tāpat, kā tu pieņem viņu trūkumus. Kad centīsies pieņemt un neapspiest savus simptomus, tie kļūs retāki un mazāk traucējoši.”

“Protams, atlabšana nenorisinās vienas nakts laikā un, tieši tā pat kā daudzas citas lietas, tai nepieciešams smags darbs un pūles.”

“Tomēr, pirms pāris mēnešiem, es biju spējīgs sniegt prezentāciju 200 cilvēku lielas auditorijas priekšā – es nekad nedomāju, ka varēšu kaut ko tādu izdarīt, tagad es zinu, ka mani pūliņi ir atmaksājušies.”

Avots: independent.co.uk