Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2024. gada nogali atklāj skarbu realitāti – 24,7% jeb gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam.
Šis rādītājs nav tikai sausa statistika; tas signalizē par dziļām sociālekonomiskām problēmām, kas prasa tūlītēju un stratēģisku valsts rīcību, lai mazinātu sabiedrības noslāņošanos.
Finansiālās izdzīvošanas robežas
Lai izprastu šo statistiku, ir svarīgi definēt “nabadzības riska slieksni”. 2023. gadā tie bija:
641 eiro mēnesī personai, kura dzīvo viena.
1346 eiro mēnesī četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni līdz 14 gadu vecumam).
Iedzīvotāji, kuru ienākumi nesasniedz šīs summas, ikdienā saskaras ar grūtībām nodrošināt pamatvajadzības, sākot no veselības aprūpes līdz pilnvērtīgam uzturam un mājokļa uzturēšanai.
Demogrāfiskie riska faktori: Vecums un dzimums
Dati uzskatāmi parāda, ka nabadzība Latvijā visvairāk “soda” vecāko paaudzi un sievietes.
Sievietes: Viņu vidū nabadzības risks sasniedz 27,4%. Īpaši dramatiska situācija ir vecuma grupā virs 65 gadiem, kur nabadzības riskam pakļauta teju puse (47,3%) sieviešu. Tas skaidrojams ar zemākām pensijām un faktu, ka sievietes biežāk paliek vienas vecumdienās.
Vīrieši: Viņu vidējais risks ir 21,5%, taču arī senioru grupā (virs 65 gadiem) tas ir augsts – 34,9%.
Reģionālā nevienlīdzība: Latgale joprojām ir kritiskākajā pozīcijā ar 32,7% riska līmeni, kamēr Rīgā situācija ir visstabilākā (14,2%).
Valsts atbalsta loma un darba tirgus
Statistika skaidri pierāda, ka bez valsts sociālajiem transfertiem (pabalstiem un pensijām) Latvijā nabadzības riskam būtu pakļauti teju 38% iedzīvotāju. Pateicoties atbalsta sistēmai, šis skaitlis tiek samazināts līdz 21,6%. Tomēr speciālisti bažījas, ka pēdējos gados pabalstu ietekme uz ienākumu izlīdzināšanu sāk vājināties.
Nodarbinātība joprojām ir galvenais vairogs pret nabadzību. Starp darba meklētājiem nabadzības risks ir graujošs – 57,7%, turpretim strādājošo vidū tas ir vien 8,5%. Tas uzsver nepieciešamību ne tikai pēc pabalstiem, bet pēc aktīvas darba tirgus politikas.
Kritiskās grupas un nākotnes mērķi
Kā visneaizsargātākās grupas tiek izdalītas:
Vientuļie pensionāri un cilvēki pirmspensijas vecumā (55–64 gadi).
Bezdarbnieki un daudzbērnu vai viena vecāka ģimenes.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns izvirzījis ambiciozu mērķi – līdz 2030. gadam samazināt nabadzības risku līdz 16%. Tomēr pašreizējā dinamika rāda, ka progresam nepieciešama daudz ciešāka nozaru sadarbība un mērķtiecīgāks atbalsts tieši reģionos un vientuļo senioru vidū.
