Kad mamma šodien atgriezās no darba dzemdību namā, viņa sacīja: “Šodien sieviete atteicās no dvīņiem. Jā. Viņai 36 gadi. Jau ir meita, astoņi gadi meitenei.”
Mana mamma prot ārstēt cilvēkus, kuri nevar pateikt, kas viņiem sāp, jo viņiem ir tikai dažas dienas. Bet mamma zina.
Līdzās tam, tā kā viņa ir nodaļas vadītāja, viņas pienākumus ietilpst runāt ar sievietēm, kuras atsakās no saviem bērniem. Viņai ir savi vārdi un metodes, tas ir neizsakāms teksts.
“Bet es viņai saki (turpina mamma), kā tad Jūs no viņiem atteiksieties?” – “Saprotiet, (atbild sieviete) es neko viņiem nevaru dot. Bet tā viņus paņems cilvēks un normāli audzinās, mīlēs kā savus.”
“Bet Jūs zināt (atkal saka mamma), ka parasti neņem divus bērnus uzreiz? 99% pāru adoptē vienu bērnu. Bet pēc pašreizējiem likumiem dvīņus nedrīkst šķirt. Īpaši, ja viņi ir dažāda dzimuma. Viņi var satikties, var būt incests. Īsāk sakot, pēc likuma nedrīkst.”
LASI VĒL: “Un meita ir neglīta – visa tevī!” – sacīja vīramāte
Sieviete pāris dienas domāja. Bet šodien vienalga uzrakstīja atteikumu. Saka, ka ir domājusi, ka vīrietis viņu apprecēs, bet viņš neprec. Esot teicis: “Tie nav mani bērni! Mums dzimtā vispār dvīņi nav bijuši!”
Es klausos mammā un klusēju. Bet viņa turpina: “Bet nesen astoņpadsmit gadus veca meitene atteicās no dēla. Es ar viņu runāju tā un šitā… Bet viņa skatās un saka: “Jūs zināt, ka man tētis ir tādu un tāda rajona vadītājs? Bet mamma strādā tādā un tādā nodaļā? Viņi ir cienījami cilvēki. Jūs saprotiet, es nevaru.”
– “Bet vecāki zina, ka jūs atsakieties?” – “Mamma zina.” – “Bet tētis?” – “…” – “Tātad tētim baidāties teikt, ka tādam cilvēkam neprecējusies meita dzemdējusi bērnu, ja?” – “…” – “Un šī viltus kauna dēļ tu atsacīsies no bērna?” – “…” – “Tu tikai vienu man pasaki. Kāpēc tu netaisīji abortu?” – “Kas es muļķe? Tas taču ir bīstami veselībai. Ja nu vairāk bērnu nebūs.”
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk