Latvijā iespējams saņemt milzīgu summu sodus, ja kaitēsiet vai nozāģēsiet kokus, kuriem nepieciešama Dabas Aizsardzības pārvaldes īpašā atļauja. Sodu apmērs ir no 23 000 līdz 81 000 eiro.
Kā ziņo Dabas Aizsardzības pārvalde, pēdējos gados vairākkārt ir konstatēti gadījumi, kad zemes īpašnieki šādus kokus patvaļīgi ir nocirtuši vai iznīcinājuši. Diemžēl to darījušas arī pašvaldību amatpersonas, pildot savas pilnvaras, izsniedzot šādas nociršanas atļaujas. Šāda rīcība ir pretlikumīga un var novest pie ļoti nopietnām sekām. Atkarībā no koka, nodarītā kaitējuma un apstākļiem, par vienu nocirstu dižkoku var nākties maksāt zaudējumu atlīdzību no 23 000 līdz pat 81 000 eiro.
Aizsargājamo koku ciršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 264. Tie paredz, ka vienīgi pārvaldei ir tiesības lemt par šāda koka nociršanu, un tas pieļaujams tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja koks ir kļuvis bīstams. Aizsargājams ir ikviens koks, kas sasniedz noteiktus izmērus, neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” vai apzīmēts ar dižkoka zīmi – balta ozollapa uz zaļa fona.
Katrai koka sugai noteikti konkrēti diženuma kritēriji, kas atrodami noteikumu pielikumā: piemēram, ozolam tie ir 4 metri apkārtmērā, liepai – 3,5 metri, priedei – 2,5 metri, bet tūjai – 1,5 metri.
“Dižkoki ir Latvijas ainavas lepnums – tie izceļas ar savu vecumu, iespaidīgajiem izmēriem un vēsturisko nozīmi. Tie nodrošina arī lielu bioloģisko daudzveidību, jo kalpo par dzīvesvietu daudzām sugām, tostarp retām un apdraudētām. Tieši tādēļ dižkokus aizsargā likums, bet pirmā atbildība par tiem gulstas uz zemes īpašnieku, kura īpašumā šādi koki atrodas.
Katru gadu Latvijā vairāki simti koku sasniedz dižkokam atbilstošos parametrus, un eksperti nevar tos visus nekavējoties reģistrēt, tāpēc tieši īpašnieks ir tas, kurš vispirms novērtē sava koka nozīmi un rūpējas par tā saglabāšanu,” uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasi vēl: 80 reižu spožāka par Sauli: 19. septembra saullēktā Latvijas debesīs būs vērojams unikāls skats
Nesaskaņota dižkoku ciršana var novest pie smagām sekām. Neretas pagastā īpašnieks bija devis rīkojumu nocirst Rietumu tūju, un apelācijas instances tiesa viņam piesprieda 23 650 eiro kompensāciju un 200 stundas sabiedrisko darbu. Engures pagastā par nelikumīgi nozāģētu priedi īpašniekam piesprieda 27 500 eiro zaudējumu atlīdzību un 120 sabiedriskā darba stundas; šī lieta šobrīd skatāma kasācijas instancē.
Divi citi gadījumi fiksēti Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Lodes pagastā nelikumīgi tika nocirsta liepa – pārkāpuma smagums biosfēras teritorijā tiek vērtēts divtik, tāpēc aprēķinātie zaudējumi sasniedza 81 400 eiro un ierosināts process.
Savukārt Salacgrīvas novadā pašvaldības amatpersona prettiesiski izsniedza atļauju priedes nociršanai, lai gan tā atradās gan biosfēras rezervātā, gan kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. Tiesa noteica 55 000 eiro kompensāciju, 140 sabiedriskā darba stundas un divu gadu aizliegumu ieņemt amatus, kas saistīti ar koku ciršanas atļauju izsniegšanu.
Īpaši plaši rezonējis gadījums Mārupē, kur tika nozāģēts dižozols ar 4,31 metru apkārtmēru. Koks bija gan reģistrēts “Ozols” sistēmā, gan apzīmēts ar īpašo zīmi, taču īpašnieks, nesaskaņojot rīcību ar pārvaldi, lika to nocirst. Uzsāktas vairākas tiesvedības, tostarp pret Mārupes Būvvaldi par būvatļaujas izsniegšanu dižkoka aizsardzības zonā.
Pirmās instances tiesa uzņēmumam, kura interesēs koks tika nozāģēts, piesprieda 27 500 eiro kompensāciju un konfiscēja īpašumu, kur koks auga. Spriedums pārsūdzēts, un tiesvedība joprojām turpinās.
Par zemes īpašnieku pienākumiem saistībā ar dižkokiem vairāk iespējams uzzināt pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv, sadaļā “Dabas pieminekļi – aizsargājamie koki jeb dižkoki”. Pārvalde aicina ikvienu rīkoties atbildīgi – pirms jebkādas koku ciršanas pārliecināties par koka statusu, lai izvairītos no neatgriezeniska kaitējuma dabai un nopietnām juridiskām sekām.
