Fadija, meitenes māte, apgalvoja, ka pirmos 6 dzīves mēnešus Rama esot bijusi ļoti veselīgs bērns, pati jau bija iemācījusies sēdēt, taču rāpot meitēns tā arī neiemācījās… tad sākās nemitīgi drudži, sāpes vēderā, no kurām meitene ļoti kliedza. Šīs sāpes vēl joprojām ir jūtamas, bet ķermenis tā arī nav vairs audzis.
Meitenes tuvinieki visu laiku atrodas viņai blakus, darot visu, kas varētu padarīt viņas dzīvi krāsaināku. Arī ratiņkrēsls meitenei uzradies tikai nesen. Līdz šim meiteni visur nesuši plastmasas bļodā. Īpaši tuvs Ramai ir 10 gadus vecais brālis Fahads. Viņš Ramai palīdz teju visā. Māsas mazgāšana ir viņa galvenais pienākums. Fahads stāsta, cik ļoti māsa esot priecīga, ja viņš nesot viņu pie citiem radiem.
Ramas ģimene cenšas noskaidrot, kas meitenei kaiš. Nigērijas ārsti ir bezspēcīgi, citi pat apgalvo, ka meitenei esot džina lāsts. Tādēļ Ramas radinieki cer, ka kāda labdarības organizācija spēs palīdzēt. Reiz kāds vīrietis pamanīja meiteni avīzē un nolēma viņai iegādāties ratiņkrēslu. Viņš uzņēma pāris fotogrāfijas, kuras publicēja vietējā avīzē. Kopš tā brīža Ramai palīdz nepazīstami cilvēki. Ramas tēvs apgalvo, ka viņš pārdotu visu, lai spētu meitai palīdzēt. Viņš ļoti cer, ka ārsti spēs palīdzēt atbrīvot Ramu no sāpēm, kuras ikdienā pārcieš meitene.
Taču Ramas optimisms nezūd. Meitene sapņo, kādu dienu atvērt pārtikas veikalu, kurā cilvēki varēs atrast visu, kas viņiem nepieciešams. Mēs ceram, ka agri vai vēlu Ramas sapņi īstenosies. Padalieties arī Jūs ar šo rakstu, varbūt kaut kur pasaulē ir kāds, kas meitenei var palīdzēt!