Pie manis uz Latviju atbrauca spāniete. Tā nu mēs ar draudzeni Karmenu nolēmām doties un apskatīt Latvijas ēkas klātienē, jo viņa tās bija redzējusi tikai bildēs.
Bet vismulsinošākais šeit nav lielais dzīvokļu skaits. Vismulsinošākais šeit ir pagalms un tajā esošo automašīnu skaits. Tā ir liela autostāvvieta, kas piepildīta ar desmitiem automašīnu. To gandrīz pilnībā no visām pusēm ieskauj pati ēka, un tur gandrīz nav gaismas. Tas izskatās mazāk pēc romantiska pagalma un vairāk pēc portāla uz nezināmu pasauli. Tā nemaz nav ar tās lieliskajiem skatiem no jumtiem
Daudzas ēkas ir līdz pat 10 stāvam, tā ir celta kā slēgta sistēma, un pareizās ieejas meklēšana var ilgt stundām ilgi.
Protams, mēs apmaldījāmies, klīstot pa šo gigantisko pagalmu. Pie mums pienāca vietējais iedzīvotājs ar ratiņiem un piedāvāja palīdzību. Viņa paskaidroja, ka ēka tika būvēta atsevišķos blokos, kas netika nodoti ekspluatācijā visi uzreiz, bet, kad tā bija pabeigta, viņi nolēma tos visus apvienot vienā adresē. Līdz ar to ieeju numerācija šeit izrādījās diezgan haotiska.
Mēs meklējām konkrētu ieeju un dzīvokli, jo devāmies apciemot savu draudzeni. Viņa laipni uzaicināja mūs ciemos, kad uzzināja, ka dodamies apskatīt ēkas. Pat baisi iedomāties kurjerus vai ātrās automašīnas, kas meklē pareizo ieeju. Starp citu, pirmā ieeja atrodas kaut kur šī labirintveida pagalma centrā. Tomēr vietējā iedzīvotāja dalījās ar noderīgu dzīves padomu ar kartēm.
Bet pagalmā ir viss: veikali, kafejnīcas, aptiekas, frizētavas – viss atrodas šīs gigantiskās ēkas pirmajos stāvos. Mēs redzējām arī bērnudārzu un skolu tieši blakus augstceltnei. Tomēr man ir aizdomas, ka vietu visiem nepietiek.
Draugs Edgars nesen atgriezās no Kanādas un pastāstīja, kāpēc viņš vairs nevar tur dzīvot
Attīstītājs savu radījumu raksturo kā “brīnišķīgu alternatīvu trokšņainām apkaimēm, jo dzīvokļi šeit paveras uz pastaigu aleju mīlniekiem vai klusiem pagalmiem. Brīnišķīgs ģimenes dzīvojamais komplekss ar pilnībā attīstītu infrastruktūru ekoloģiski tīrā vietā.” Ideāla ģimenes ligzda jums un jūsu ģimenei.
Vienīgais, kas man patika šajā ēkā, bija tas, ka atšķirībā no vairuma augstceltņu, šis gigants nepārņem ar savu košo, daudzkrāsaino panorāmu. Bet, ja nopietni, viss, ko mēs redzējām, bija mulsinoši. Spānijā nav tik blīvi apdzīvotu ēku. No otras puses, ja cilvēki tur pērk dzīvokļus, tas nozīmē, ka viņi ir apmierināti ar visu. Galu galā mēs paši izlemjam, kur un kā dzīvot.
Karmena teica: “Viņi nezina, kā dzīvot; viņi vienkārši izdzīvo.” Viņiem pat dzīvoklī nav saules gaismas; cilvēki skatās uz jums no logiem. Kā ar privātumu? Ko jūs par to domājat?
Kā šo vidi uztver cilvēks no Dienvideiropas
Karmenai tas viss šķita tik neparasti, ka viņa pirmo brīdi vienkārši klusēja un skatījās — nevis skaistuma apmulsināta, bet arhitektūras mēroga. Viņa teica, ka Spānijā pagalms parasti nozīmē vietu, kur cilvēki sēž, dzied, runājas, kur bērni skrien un spēlējas, kur ir augi, keramikas podi un gaisma. Latvijā — vismaz šeit — pagalms drīzāk pilda praktisku funkciju: stāvvieta, tranzīta zona, struktūras sastāvdaļa.
Un tas, protams, ietekmē sajūtu par dzīvi. Karmena sacīja, ka cilvēkiem šeit, šķiet, trūkst vietas elpot. Kā viņa izteicās: “Jūs dzīvojat viens otram uz papēžiem, bet vienlaikus mēģināt būt neredzami.”
Lielākais pārsteigums un atziņa par šo visu sekoja gan pašā noslēgumā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
