Spēcīgus stādus sagatavoju pēc 1952. gada metodes. Vecā metode darbojas labāk nekā mūsdienu ķīmija

 

Vecās metodes rezultāti

Katru pavasari izaudzēju vairāk nekā 100 tomātu un piparu stādu saknes. Vakar pirms stādīšanas ar lineālu izmērīju savus stādus. Tomāti iepriecināja – stublājs ir biezs kā zīmulim, apmēram 4-5 mm. Paprikas nedaudz plānākas, bet spēcīgas – apmēram 3-4 mm. Augu augstums sasniedza 20 cm, ne vairāk.

Kad izņēmu no kausiņiem, saknes bija veselas, baltas, pirksta garumā – centimetru 10. Uz lapām nav plankumu, krāsa piesātināta, zaļa. Redzams, ka augiem visa pietiek. Stādot siltumnīcā, augi ātri pielāgojas un sāk aktīvi augt.

Īpaši jūtama atšķirība ir paprikā. Ar pareizu augsnes sastāvu tie veido spēcīgu sakni, kas pēc pārstādīšanas ātri atjaunojas. Baklažāniem stublājs ir spēcīgs, bez vilkšanas pazīmēm. Pirmie ziedpumpuri tiek uzlikti uz 5-6 esošajām lapām, kas liecina par pareizu auga attīstību.

Tagad pastāstīšu par svarīgām detaļām, kuras nedrīkst palaist garām, audzējot …..

Svarīgas nianses un ieteikumi

Siltumnīcā, audzējot stādus, es pamanīju interesantu īpatnību. Augi attīstās daudz labāk, ja ievēroju laistīšanas režīmu pēc vecās metodes – mēreni mitra augsne, nepārlaistot. Pārraudzīt augsnes stāvokli palīdz vienkāršs mitruma mērītājs. Pirmajās divās nedēļās es cenšos uzturēt mitrumu ap 60 %.

Lasi vēl: Kaķi aizsargā jūsu miegu: ko kaķi dara, kad jūs guļat (fakti, no kuriem jums uzmetīsies zosāda)

Stādus izvietoju plaši, vismaz 8 cm attālumā starp glāzēm. Pagājušajā gadā mēģināju stādīt blīvi – augi izstiepās, stublāji bija pārāk plāni. Piķējot es stublāju apraku līdz pusei, lai veidotos vairāk sānu sakņu. Trešajā nedēļā sāku kaltēšanu. Sākumā vēdinu 15 minūtes, kad ārā nav zem 15 grādiem. Pakāpeniski pagarinu laiku līdz stundai.