Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) trešdien paziņoja par izstrādātu projektu, kas paredz kardināli mainīt valsts finansējuma sadales principus sportam, ar mērķi 2026. gadā ievērojami vairāk līdzekļu novirzīt bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, kā arī tautas sporta attīstībai.
Ministrija uzsver, ka šis ir tikai sākotnējais piedāvājums, par kuru vēl tiks rīkotas plašas konsultācijas ar sporta nozares organizācijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
Galvenie modeļa mērķi un posmi
Jaunais sporta finansēšanas modelis ir iecerēts kā divu posmu process, kas sāksies ar 2026. gadu. Ministrija skaidro, ka finanšu sadales maiņa pamatota ar nepieciešamību nodrošināt valsts resursus pēc iespējas lielākam bērnu un jauniešu skaitam, tādējādi padarot sportošanas iespējas pieejamākas visos Latvijas reģionos.
Pirmajā ieviešanas posmā paredzētas šādas iniciatīvas:
Nevienlīdzības mazināšana sporta skolās: Tiek plānots novirzīt vienu miljonu eiro jaunajām akreditētajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm. Šīs ir tās iestādes, kurās līdz šim nav bijušas valsts finansētas pedagoģiskās likmes, lai gan to mācību treniņu grupas atbilst visiem Ministru kabineta noteiktajiem finansēšanas kritērijiem. Šis solis novērsīs vēsturisko nevienlīdzību starp akreditētajām sporta skolām.
Tautas sporta programmu atbalsts: Ar 2026. gadu rosina palielināt finansējumu tautas sporta programmām līdz pat 500 000 eiro. Būtiski, ka tiks paplašināts IZM organizētā konkursa iesniedzēju loks, ļaujot tautas sporta organizācijām pieteikumus iesniegt patstāvīgi, nevis tikai ar sporta veidu federāciju starpniecību.
Administratīvais slogs un federāciju finansēšana
Lai mazinātu administratīvo slogu, IZM ierosina valsts finansējumu pamatdarbībai tieši piešķirt 50 sporta federācijām, kas pārstāv aptuveni 95% sportā iesaistīto bērnu un jauniešu. Pārējam federācijām finansējumu piedāvā novirzīt caur Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP). Šis risinājums tiktu izmantots kā pārejas periods pirms jaunā modeļa pilnīgas ieviešanas. Ministrija plāno arī optimizēt laiku, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai un līgumu slēgšanai, lai finansējums ātrāk nonāktu pie federācijām.
Lai gan 2025. gadā nozares kopējais finansējums sasniedz 56,4 miljonus eiro (ieskaitot 4,97 miljonu eiro vienreizēju ieguldījumu Eiropas basketbola čempionāta organizēšanai), ministrija atzīst, ka resursu trūkums ir jūtams, īpaši tieši tautas, kā arī bērnu un jauniešu sportā, kas negatīvi ietekmē sabiedrības fizisko aktivitāti kopumā.
Ilgtermiņa mērķi un sistēmas sakārtošana
IZM uzsver, ka jaunā modeļa pamatā ir nepieciešamība nomainīt vēsturiski sadrumstaloto un nevienlīdzīgo pieeju ar skaidriem un publiskiem finansēšanas kritērijiem. Galvenais mērķis ir izveidot taisnīgu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kas efektīvi stiprinātu sporta attīstību visos līmeņos: bērnu un jauniešu sportā, tautas sportā un augstu sasniegumu sportā.
Lai panāktu pilnvērtīgu nozares finansēšanas modeļa ieviešanu, IZM uzskata par obligātu jauna Sporta likuma apstiprināšanu, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu izstrādi un sporta fonda izveidi. Tāpat tiek rosināts pārskatīt esošās sistēmas gan profesionālās ievirzes un interešu izglītības sportā, gan federāciju atbalsta sistēmas un jauno talantīgo sportistu sagatavošanas mehānismus. Papildus tam no jauna būtu jāizveido vienots valsts sporta reģistrs.
Šo modeļa pamatā ir vairākās Eiropas valstīs izmantotie pamatprincipi, kas ietver skaidras programmas bērnu sportam, tautas sportam un augstu sasniegumu sportam, kā arī caurspīdīgus sporta organizāciju pārvaldības standartus. IZM trešdien prezentēja savu redzējumu Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP), norādot, ka pēc sākotnējās kavēšanās (modeli sākotnēji solīja prezentēt oktobrī) tagad uzsāktā diskusija tiks turpināta.
Modeli pilnveidos konsultācijās: 2026. gada pirmajā ceturksnī IZM uzsāks sporta finansēšanas modeļa otro un noslēdzošo ieviešanas posmu – detalizētas konsultācijas ar sporta nozari, lai precizētu kritērijus, mehānismus un pārejas periodu jaunās aprēķina kārtības ieviešanai.
