Dēstu mēslošana mājas apstākļos ir lieta, ko es neizpratu uzreiz. Pirmajos gados pirku dārgus mēslošanas līdzekļus, kaisīju pēc instrukcijas, bet dēsti tik un tā bija bāli un nīkulīgi
Tad sāku izmēģināt to, kas vienmēr bija pa rokai. Pelni, raugs, sīpolu mizas – un rezultāts izrādījās labāks nekā no veikala paciņām. Tautas līdzekļi strādā nevis tāpēc, ka tā ir pieņemts, bet gan tāpēc, ka katram ir saprotams sastāvs. Pelnos ir kālijs un fosfors. Raugā – sakņu veidošanās stimulatori. Sīpolu mizās – dabiski antiseptiķi. Tas nozīmē, ka aiz katra līdzekļa stāv konkrēts darbības mehānisms. Tieši tāpēc es pārgāju uz tiem pirms daudziem gadiem un vairs neatgriežos pie veikala ķīmijas.
Dēsti bez ķīmijas. Šajā rakstā aplūkošu 7 līdzekļus ar precīzām proporcijām un termiņiem. Atsevišķi parādīšu, ko dot tomātiem un ko paprikai – tiem sākumā ir dažādas vajadzības.
Pelni un sīpolu mizas – pamat barošana
Ar pelniem es sāku vienmēr. Gaidu 10–14 dienas pēc tam, kad sēklas ir uzdīgušas, un tikai tad dodu pirmo mēslojumu. Agrāk neredzu jēgu – saknes vēl ir vājas un neuzņems barības vielas. Sajaucu vienkārši: 2 ēdamkarotes koka pelnu uz litru ūdens. Samaisu, atstāju uz diennakti, nokāšu – un leju pie saknes. Kālijs un fosfors pelnos ūdenī izdalās lēni, tāpēc nostādināt vajag tieši 24 stundas, ne mazāk. Viena kļūda, ko redzu pie dārza kaimiņiem – ņem jebko. Pelni no oglēm vai krāsotiem dēļiem dēstiem neder. Tikai tīri koka pelni no malkas – bērza, alkšņa, ābeles.
3–4 dienas pēc laistīšanas ar pelniem sagatavoju sīpolu mizu novārījumu. Sauju mizu uz litru ūdens, pavāru 5 minūtes, atdzesēju – un laistu neatšķaidītu. Mizas labi pasargā no “melnās kājas”, kas nopļauj dēstus pie pārmērīga mitruma. Šie divi līdzekļi dod dēstiem stabilu startu. Taču aktīvai augšanai ar barošanu vien nepietiek – ir vajadzīgs stimuls.
Raugs un banānu mizas – grūdiens augšanai
Kad dēstiem parādās 2–3 īstās lapas, dodu rauga mēslojumu. Tieši tajā brīdī augs sāk aktīvi audzēt sakņu sistēmu, un raugs nāk pašā laikā. Sajaucu tā: dzīvā rauga gabaliņu valrieksta lielumā – aptuveni 10 gramus – un ēdamkaroti cukura uz litru silta ūdens. Atstāju uz 2 stundām – maisījums sāk rūgt. Pēc tam atšķaidu attiecībā 1 pret 5 un laistu pie saknes. Ar aukstu ūdeni nešķaidīt – raugs darbojas tikai temperatūrā virs 20 grādiem. Pārbaudīju pēc personīgās pieredzes: atšķaidot ar aukstu ūdeni, efekta nav nekāda.
Banānu mizas izmantoju kā kālija avotu. Divus banānus apēdu – mizas neizmetu. Aplēju ar litru istabas temperatūras ūdens un atstāju uz 48 stundām. Uzlējums sanāk dūmakains, ar savdabīgu smaržu – bet tomātu un paprikas dēsti uz to reaģē labi, lapas burtiski 4–5 dienu laikā kļūst stingrākas. Raugu un banānu mizas nejaucu vienā laistīšanas reizē. Lietoju pamīšus ar 5–7 dienu intervālu. Augšana ir sākusies. Tagad svarīgi nepazaudēt dēstus kādu problēmu dēļ – un šeit talkā nāk citi līdzekļi.
Jods un ūdeņraža pārskābe – aizsardzība un izturība
Šie divi līdzekļi stāv atsevišķi. Tie nebaro dēstus ierastajā izpratnē – tie aizsargā tos un palīdz saknēm elpot. Jodu lietoju stingri pēc dozēšanas: 1 piliens uz 3 litriem ūdens. Ne vairāk. Vienu reizi pārsniedzu devu – tomātiem lapu gali kļuva dzelteni un saritinājās. Atkopu divas nedēļas. Kopš tā laika pilinu uzmanīgi, skaitot pilienus.
Laistu ar joda šķīdumu reizi divās nedēļās, sākot no 3–4 lapu fāzes. Labi strādā kā profilakse pret sakņu puvi un melno kāju – īpaši, ja telpā ir vēss un mitrs. Ūdeņraža pārskābi dodu atsevišķi. 2 ēdamkarotes 3 procentu pārskābes uz litru ūdens – un laistu reizi nedēļā. Pārskābe piesātina augsni ar skābekli un notīra sakņu zonu. Īpaši glābj, ja dēsti nejauši pārlieti – burtiski 2–3 dienu laikā augi atžirgst.
Jodu un pārskābi savā starpā nejaucu un neapvienoju ar raugu vienā dienā. Katrs līdzeklis darbojas atsevišķi. Kad ar aizsardzību esam tikuši skaidrībā – atliek galvenais: pareizi sadalīt visus mēslojumus starp tomātiem un papriku.
Mēslošanas shēma tomātiem un paprikai
Tomāti un paprika ir dažādas kultūras, un es jau sen pārstāju tos mēslot vienādi. Tomāti kopš pirmajām nedēļām aktīvi stiepjas uz augšu un prasa kāliju un fosforu. Paprika startē lēni, tai sākumā vajag slāpekli zaļās masas audzēšanai. Tomātiem no 2 īsto lapu fāzes dodu pelnus un banānu mizas – lietoju pamīšus ar 5–7 dienu intervālu. 4–5 lapu fāzē pievienoju raugu reizi divās nedēļās. Pārskābe un jods – kā profilakse, attiecīgi reizi nedēļā un reizi divās nedēļās.
Papriku sāku barot vēlāk – no 3 lapu fāzes. Vispirms dodu rauga mēslojumu, lai dotu grūdienu sakņu sistēmai. Pēc nedēļas pievienoju sīpolu mizas aizsardzībai. Pelnu uzlējumu paprikai dodu ne agrāk kā 5 lapu fāzē – agrāk tā vienkārši neuzņems kāliju vajadzīgajā apjomā. Dzintarskābe der gan tomātiem, gan paprikai vienādi. Septītais līdzeklis, kas der gan tomātiem, gan paprikai vienādi – dzintarskābe.
Divas kapsulas izšķīdinu litrā silta ūdens un laistu reizi divās nedēļās, sākot no 3 lapu fāzes. Dzintarskābe stiprina dēstu izturību un palīdz tiem vieglāk panest temperatūras svārstības uz palodzes. Dēstu mēslošanu mājas apstākļos veidoju pēc vienkārša noteikuma: nejaukt dažādus līdzekļus vienā dienā un ievērot vismaz 5 dienu intervālu starp laistīšanām. Augsnei ir jāpaspēj izžūt. Par to, kā pareizi barot tomātus jau pēc izstādīšanas augsnē, es pastāstīšu atsevišķi – tur ir sava shēma un savas proporcijas.
