Savas pirmās un vienīgās ceļojuma reizes laikā, 1912. gada 14. aprīļa svētdienas vakarā, plkst. 23:40 pēc kuģa laika, “Titāniks” sadūrās ar aisbergu. Sadursmes rezultātā pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm kuģis nogrima Atlantijas okeāna ūdeņos.
Titānika vēsture
Pirmdienas, 15. aprīļa rītā 2:20 Titāniks nogrima, atstājot aiz sevis 1500 bojāgājušos. Tā bija viena no visbēdīgākajām jūras nelaimēm miera laikā, kas iekļuvusi pasaules vēsturē.
Titānika būvniecībā tika pielietotas vismodernākās tehnoloģijas, kā rezultātā tas tika uzskatīts par nenogremdējamu, taču, diemžēl, tas tā nebija.
Kuģa greznība tajā laikā bija vienkārši nepārspējama, un nevienam citam nebija tik daudz pievienoto ekstru kā Titānikam. Uz tā bija peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, bibliotēka un pat skvoša laukums.
Pirmās klases kajītes bija dekorētas ar koka paneļiem, luksusa mēbelēm un elegantiem interjera priekšmetiem, kas atstāja elpu aizraujošu iespaidu. Kuģī bija trīs lifti, kas paredzēti pirmās klases pasažieriem, un kā jaunu elementu piedāvāja arī liftu otrās klases pasažieriem, kas toreiz šķita kā milzīgs kuģa uzlabojums.
1912. gada 10. aprīlī, trešdienā, kuģis uzsāka savu ceļojumu no Sauthemptonas uz Ņujorku, un pasažieri bija apmāti ar sajūsmu, redzot greznumu un komfortu, ko piedāvāja šis kuģis, kas vēl nebija redzēts nevienā citā pasažieru kuģī.
Svētdienas vakarā, 14. aprīlī, temperatūra bija tuvu nullei, un okeāns bija mierīgs. Kapteinis Smits bija saņēmis brīdinājumu par aisbergiem, bet viņš vēl nenojauta, kas viņus gaida tuvākajās stundās.
Sākotnēji pasažieri neko daudz nesaprata par briesmām un nevēlējās pamest kuģi, tomēr vēlāk, kad viņi saprata situācijas nopietnību, viss strauji mainījās.
Ar katru dienu kuģis grimst arvien dziļāk okeāna dzelmē, un nelielas detaļas, kā, piemēram, stūre, jau ir pilnībā izzudušas. Tomēr dzelmē tika atklāts viens ļoti interesants priekšmets.