Daudzās ģimenēs ir pieņemts, ka vecāki palīdz saviem pieaugušajiem bērniem: pieskatīt mazbērnus, palīdzēt saimniecībā, aizdot naudu līdz algas dienai — par visu to var lūgt vecmāmiņas un vectēvus
Tā arī šodienas raksta varone nolēma izdarīt labu darbu un aizdeva dēlam un vedeklai solīdu summu, bet nekas labs no tā neiznāca.
Saņēmu atvaļinājuma naudu, noliku melnai dienai. Atvaļinājumu pavadīju ar mazbērniem, viens nebija dārziņā, otrs par kompanjonu sēdēja mājās. Kādu rītu atkal aizbraucu, bet dēlam un vedeklai jaunas problēmas — ledusskapis saplīsis, līdzekļu jauna iegādei nav. Viņi strādā, bet ģimene un kredīts par dzīvokli, paši saprotat, lieku līdzekļu nav. Es piedāvāju savus atvaļinājuma uzkrājumus:
— Nopērciet ledusskapi, ar mani četru mēnešu laikā norēķināsieties.
Ko darīt ar zemenēm septembrī, lai nākamgad ražu vāktu spaiņiem
Viņi piekrita. Atdevu zolīdu summu, nopirka ledusskapi. Pirmos trīs mēnešus pa daļai atdeva, pienāca ceturtais — klusums. Es neesmu parādu piedzinējs, no rīta līdz vakaram nezvanīju, rupjus vārdus viņu kāpņu telpā nerakstīju. Klusi gaidīju, kaut arī dēla algas diena jau bija pagājusi.
Sākās piektais mēnesis. Naudas nav, ne zvana, ne raksta. Domāju, nu labi, piezvanīšu pati…
Turpinājumu lasi otrajā lapā
