Daudzās ģimenēs ir pieņemts, ka vecāki palīdz saviem pieaugušajiem bērniem: pieskatīt mazbērnus, palīdzēt saimniecībā, aizdot naudu līdz algas dienai — par visu to var lūgt vecmāmiņas un vectēvus
Tā arī šodienas raksta varone nolēma izdarīt labu darbu un aizdeva dēlam un vedeklai solīdu summu, bet nekas labs no tā neiznāca.
Saņēmu atvaļinājuma naudu, noliku melnai dienai. Atvaļinājumu pavadīju ar mazbērniem, viens nebija dārziņā, otrs par kompanjonu sēdēja mājās. Kādu rītu atkal aizbraucu, bet dēlam un vedeklai jaunas problēmas — ledusskapis saplīsis, līdzekļu jauna iegādei nav. Viņi strādā, bet ģimene un kredīts par dzīvokli, paši saprotat, lieku līdzekļu nav. Es piedāvāju savus atvaļinājuma uzkrājumus:
— Nopērciet ledusskapi, ar mani četru mēnešu laikā norēķināsieties.
Ko darīt ar zemenēm septembrī, lai nākamgad ražu vāktu spaiņiem
VIDEO:
Viņi piekrita. Atdevu zolīdu summu, nopirka ledusskapi. Pirmos trīs mēnešus pa daļai atdeva, pienāca ceturtais — klusums. Es neesmu parādu piedzinējs, no rīta līdz vakaram nezvanīju, rupjus vārdus viņu kāpņu telpā nerakstīju. Klusi gaidīju, kaut arī dēla algas diena jau bija pagājusi.
Sākās piektais mēnesis. Naudas nav, ne zvana, ne raksta. Domāju, nu labi, piezvanīšu pati…
Turpinājumu lasi otrajā lapā
Tevi noteikti interesēs
- Pieņēmām pie sevis noklīdušu kucēnu, bet par vēlu sapratām, ka tas it nemaz nav suns
- “Esmu tirgojusi augļus tirgū jau 14 gadus”: pietiek ar vienu pieskārienu, lai izvēlētos saldākos mandarīnus un izvairītos no skābajiem
- Guntis sajauca dāvanas un uzzināju patiesību, ko viņi slēpa vairākus gadus
- Eksperts no Austrijas PSRS ēkas dzīvoklī Rīgā ieslēdza termokameru – tās rādījumi viņu burtiski samulsināja
- Dēla ģimenei Bauskā es biju vajadzīga tikai, lai gatavotu un auklētu, līdz viņi mani pamanīja lidostā ar vienvirziena biļeti
- Kad vēlos garšīgas kotletes, bet man ir slinkums stāvēt pie plīts, es tās pagatavoju ar šo metodi










