Esmu Talsu veikalā, un pie kases atklājas, ka manā kartē nav naudas – zvans uz banku man palicis spilgti atmiņā. Tas notiek: jūs atklājat, ka no jūsu bankas konta ir pazudusi nauda, un zvaniet uz banku.
krāpnieki ir rīkojušies nepamanīti. Zemāk ir sniegts īss un skaidrs skaidrojums par to, kā tas notiek un ko jūs varat darīt, lai samazinātu risku. Bankas kontu zādzību skaits pēdējos gados ir pieaudzis. Krāpnieki pilnveido savas metodes: pikšķerēšanu, ļaunprogrammatūru un pakalpojumu ievainojamību izmantošanu. Dažreiz banka neatklāj aizdomīgus darījumus, dodot krāpniekiem iespēju izņemt līdzekļus.
Galvenās krāpšanas metodes
Sociālā inženierija. Krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem vai citām uzticamām personām un pārliecina klientu pašiem pārskaitīt naudu vai sniegt piekļuves datus. Dokumentu zādzība vai aizstāšana. Krāpnieki izmanto zagtus dokumentus, lai piekļūtu kontiem vai veiktu darījumus īpašnieka vārdā.
Negodīgi bankas darbinieki. Reti, bet reāli gadījumi: darbinieki izmanto neaizsargātus, neaktīvus kontus vai veic darījumus klientu vārdā.
Tālruņa numura tālākpārdošana/pārnešana. Ja jūs vairs neizmantojat savu numuru, jūsu operators var to nodot citam abonentam. Krāpnieks, kurš iegūst šo numuru, var atgūt piekļuvi jūsu kontiem, izmantojot SMS/USSD. Pikšķerēšanas vietnes un krāpniecība. Krāpnieki izveido tīmekļa vietnes un e-pastus, kas imitē likumīgus pakalpojumus, lai jūs apmānītu, iegūstot jūsu lietotājvārdu un paroli.
Ļaunprātīga programmatūra. Trojas zirgi, taustiņsitienu reģistrētāji un citas programmas var pārtvert kodus, uzraudzīt paroles ievadīšanu un veikt darījumus bez jūsu ziņas.
Kā pasargāt sevi — pamata ieteikumi
Nekad nedalieties ar parolēm, SMS kodiem, PIN kodiem vai kartes datiem ar svešiniekiem. Bankas nekad nelūdz jūsu pilnu paroli, zvanot pa tālruni vai īsziņās. Izmantojiet tikai oficiālas banku lietotnes un tīmekļa vietnes. Pārbaudiet tīmekļa vietņu adreses un sertifikātus.
Iespējojiet daudzfaktoru autentifikāciju (MFA) un regulāri mainiet paroles. Izmantojiet garas, unikālas paroles vai paroļu pārvaldnieku. Iespējojiet push paziņojumus un SMS paziņojumus par darījumiem — tas ļauj ātri pamanīt maksājumus.
Atjauniniet savu operētājsistēmu un pretvīrusu programmatūru; neinstalējiet apšaubāmas lietotnes un neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm. Ja saņemat zvanu no “bankas darbinieka”, pārtrauciet sarunu un zvaniet uz oficiālo bankas numuru, kas norādīts tīmekļa vietnē vai kartē.
— Regulāri pārbaudiet savus izrakstus un konta darījumus. Jo ātrāk pamanīsiet neatļautu darījumu, jo lielākas būs jūsu iespējas to atgūt.
Rīcība konkrētās situācijās
Pazaudēti dokumenti: Nekavējoties paziņojiet bankai un, ja nepieciešams, bloķējiet kartes vai noorganizējiet pagaidu pakalpojumu bloķēšanu.
Tālruņa numura maiņa: Pirms numura pārsūtīšanas citam abonentam atvienojiet savu numuru no bankas pakalpojumiem, mainiet piekļuves atgūšanas metodes un atjauniniet savu kontaktinformāciju bankā. Ja trešās personas joprojām var aktivizēt jūsu numuru, vislabāk to saglabāt aktīvu vai sazināties ar savu mobilo sakaru operatoru, lai nodrošinātu drošu glabāšanu.
Pazaudēts vai nozagts tālrunis: Nekavējoties bloķējiet SIM karti pie sava mobilo sakaru operatora, noņemiet piekļuvi, izmantojot attālinātos rīkus (ja tādi ir pieejami), un nomainiet konta paroles.
Aizdomas par krāpšanu: Nekavējoties sazinieties ar savu banku un tiesībaizsardzības iestādēm, sniedzot izrakstus un darījumu ierakstus.
Papildu pasākumi
Iestatiet ierobežojumus karšu pārskaitījumiem un tiešsaistes pirkumiem. Glabājiet svarīgu dokumentu kopijas drošā vietā; nenēsājiet visu līdzi. Sekojiet līdzi jaunākajām krāpnieciskajām shēmām – bankas un regulatori bieži izdod brīdinājumus.
Pastāstīšu par kādu piemēru, kurš var pamatīgi iedragāt situāciju..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Zvans no bankas
Jūs droši vien jau zināt, ka, ja kāds jums zvana un saka, ka zvana no bankas, viņš noteikti melo. Es to zināju arī. Līdz brīdim, kad saņēmu zvanu… no bankas. No tā paša bankas numura.
Saruna bija standarta; jums noteikti jau iepriekš ir jautāts: “Vai jūs mēģinājāt pārskaitīt naudu kādam vārdā Jānis Kalniņš?” “Nē, nemēģināju.”
Izrādās, ka šādos gadījumos jums ir pārliecinoši jāsaka, ka tas bijāt jūs (vai vēl labāk, uzreiz nolikt klausuli). Pirmkārt, tas ir smieklīgi. Otrkārt, tas ir droši. Es to nezināju. Sekoja pazīstama saruna, taču bija dažas dīvainības. Ja domājat, ka zināt visu, lasiet tālāk, man ir ar ko jūs pārsteigt.
Kā jau laba meitene, es atcerējos divas lietas: nekad nevienam nestāstiet īsziņā esošo kodu un nekavējoties piezvaniet bankai. Tātad es izpildīju abas prasības. Un, kad es atzvanīju uz banku, atbildēja tā pati persona, kas mani tik pamatīgi apkrāpa.
Tad, lai mani nebiedētu ar kodu, kas tika pieprasīts ar īsziņu, krāpnieks pierunāja mani instalēt attālās piekļuves lietotni. Viņš ātri izmantoja manu tālruni, lai piekļūtu bankas lietotnei, un nozaga manus ietaupījumus savam ērtajam makam. Tā es pazaudēju visu savu naudu. Zaudējums bija ievērojams. Es joprojām esmu sarūgtināts. Mēs tikām galā ar likumsargiem, bet, protams, viņi neko neatdeva un teica, ka tā ir mana paša vaina.
Lasi vēl: Mierīgi braucu, kad pēkšņi mani notur likumsargi un atņem vadītāja apliecību: vēlāk uzzināju kāpēc
Starp citu, arvien biežāk tiek runāts, ka katra pilsoņa, kurš atpazīst krāpnieka aicinājumu, pienākums ir ierunāt viņiem prātu. Loģika ir šāda: jūs tērējat viņu laiku, un viņi mēģina apkrāpt jūs, nevis kādu naivu cilvēku. Un kā bonuss jūs saņemat nesalīdzināmu baudu no smalkas troļļošanas.
