Zvans no bankas
Jūs droši vien jau zināt, ka, ja kāds jums zvana un saka, ka zvana no bankas, viņš noteikti melo. Es to zināju arī. Līdz brīdim, kad saņēmu zvanu… no bankas. No tā paša bankas numura.
Saruna bija standarta; jums noteikti jau iepriekš ir jautāts: “Vai jūs mēģinājāt pārskaitīt naudu kādam vārdā Jānis Kalniņš?” “Nē, nemēģināju.”
Izrādās, ka šādos gadījumos jums ir pārliecinoši jāsaka, ka tas bijāt jūs (vai vēl labāk, uzreiz nolikt klausuli). Pirmkārt, tas ir smieklīgi. Otrkārt, tas ir droši. Es to nezināju. Sekoja pazīstama saruna, taču bija dažas dīvainības. Ja domājat, ka zināt visu, lasiet tālāk, man ir ar ko jūs pārsteigt.
Kā jau laba meitene, es atcerējos divas lietas: nekad nevienam nestāstiet īsziņā esošo kodu un nekavējoties piezvaniet bankai. Tātad es izpildīju abas prasības. Un, kad es atzvanīju uz banku, atbildēja tā pati persona, kas mani tik pamatīgi apkrāpa.
Tad, lai mani nebiedētu ar kodu, kas tika pieprasīts ar īsziņu, krāpnieks pierunāja mani instalēt attālās piekļuves lietotni. Viņš ātri izmantoja manu tālruni, lai piekļūtu bankas lietotnei, un nozaga manus ietaupījumus savam ērtajam makam. Tā es pazaudēju visu savu naudu. Zaudējums bija ievērojams. Es joprojām esmu sarūgtināts. Mēs tikām galā ar likumsargiem, bet, protams, viņi neko neatdeva un teica, ka tā ir mana paša vaina.
Lasi vēl: Mierīgi braucu, kad pēkšņi mani notur likumsargi un atņem vadītāja apliecību: vēlāk uzzināju kāpēc
Starp citu, arvien biežāk tiek runāts, ka katra pilsoņa, kurš atpazīst krāpnieka aicinājumu, pienākums ir ierunāt viņiem prātu. Loģika ir šāda: jūs tērējat viņu laiku, un viņi mēģina apkrāpt jūs, nevis kādu naivu cilvēku. Un kā bonuss jūs saņemat nesalīdzināmu baudu no smalkas troļļošanas.
