Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības epopeja tuvojas jaunam un ļoti dārgam pavērsienam. Paredzams, ka jau šī gada februārī tiks parakstīts līgums ar jauno būvnieku, kurš pabeigs gadiem ilgušo projektu, ziņo raidījums DeFacto.
Tomēr par šo kavēšanos un kļūdām nāksies maksāt dārgi – kopējās izmaksas ir pieaugušas tiktāl, ka tās gandrīz divas reizes pārsniedz sākotnēji plānoto budžetu. Jaunā līguma summa vien varētu sasniegt vismaz 100 miljonus eiro.
Sākotnējie plāni bija optimistiski – būvdarbus A2 korpusā cerēja pabeigt jau 2023. gadā. Taču realitāte izrādījās krietni skarbāka. Pagājuši jau seši gadi kopš darbu sākuma, bet ēka joprojām nav gatava pacientu uzņemšanai. Lūzuma punkts pienāca 2024. gadā, kad Stradiņa slimnīca izšķīrās par krasu soli un vienpusēji lauza līgumu ar iepriekšējo būvnieku SIA “Velve”.
Galvenie iemesli šādam lēmumam bija regulāra termiņu neievērošana un nopietni defekti pašā būvē. Spilgtākais un nepatīkamākais piemērs bija pelējums, ko atklāja telpās, kur nākotnē paredzētas sterilas operāciju zāles. Pēc līguma laušanas slimnīcai nācās pašai uzņemties vadību un piesaistīt citu uzņēmumu, lai veiktu vismaz steidzamākos darbus – salabotu jumtu un sakārtotu notekūdeņu sistēmu, lai pasargātu nepabeigto ēku no tālākas bojāšanās. Šobrīd korpusam ir pabeigta āriene, ielikti logi un darbojas pagaidu apkure, taču iekšdarbi joprojām gaida savu kārtu.
Jauna vadība un atbildības sadale
Lai šoreiz process ritētu raitāk, ir mainīta projekta pārvaldības shēma. Tagad Stradiņa slimnīca darbojas tikai kā naudas saņēmēja, bet visu praktisko būvniecības vadību ir pārņēmis uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Šāda pieeja izvēlēta, lai slimnīcas vadībai nebūtu jānodarbojas ar specifiskiem būvniecības jautājumiem, bet to darītu profesionāli nekustamo īpašumu pārvaldnieki.
Svarīgi uzsvērt, ka slimnīca joprojām saglabā kontroli pār galvenajiem lēmumiem. Nevienu būtisku izmaiņu, kas varētu ietekmēt ēkas funkcijas vai izmaksas, VNĪ nedrīkst veikt bez slimnīcas akcepta. Nauda projektam nāk no trim avotiem: Eiropas fondiem, valsts kases un pašas slimnīcas iekrājumiem.
Lai gan skatiens vērsts nākotnē, pagātnes ēnas joprojām traucē. VNĪ atzīst, ka lielāko risku šobrīd rada tieši “Velve”. Uzņēmums nav mierā ar notiekošo un jau iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), norādot uz neskaidrībām jaunajā iepirkumā. Lai gan IUB atļāva turpināt konkursu, “Velvei” joprojām ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.
Ja tiesa izvēlētos piemērot pagaidu aizsardzību, tas nozīmētu pilnīgu aizliegumu slēgt jaunu līgumu uz nezināmu laiku. Tas būtu kritiski, jo projekts ir cieši saistīts ar Eiropas fondu termiņiem. Ja būvdarbi netiks pabeigti līdz 2029. gadam, pastāv reāla iespēja, ka piešķirto naudu nāksies atmaksāt atpakaļ, kas būtu milzīgs trieciens valsts budžetam. VNĪ uzsver, ka līgums ar jauno izpildītāju ir jāparaksta tuvāko sešu mēnešu laikā, lai iekļautos visos termiņos.
Kas pieteicies pabeigt darbus
Konkursā uz A2 korpusa pabeigšanu pieteikušies trīs pretendenti. Interesanti, ka starp tiem ir arī apvienība “SNL Būve”, kuras sastāvā ir valsts uzņēmums “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Tas radīja diskusijas par iespējamu interešu konfliktu, jo abu uzņēmumu vadībā ir viena un tā pati persona – Renārs Griškevičs. Tomēr VNĪ un ceļu uzturētāji skaidro, ka viss ir likumīgi: Griškevičs nepiedalās lēmumu pieņemšanā šajā konkrētajā iepirkumā, un iekšējās procedūras garantē godīgu konkurenci.
Viszemāko cenu – aptuveni 101,5 miljonus eiro (bez PVN) – piedāvājusi apvienība “NSHC Group”. Šajā grupā ietilpstošie uzņēmumi jau ir zināmi tirgus spēlētāji, kas strādā pie tādiem lieliem projektiem kā Vanšu tilta remonts un dzelzceļa tīkla elektrifikācija. Tomēr cena nav vienīgais faktors – tiks rūpīgi vērtēta arī būvnieku pieredze un spēja tikt galā ar tik sarežģītu objektu.
Kāpēc summa ir tik milzīga
Daudziem rodas jautājums: kāpēc pabeigšana maksā vairāk nekā visa korpusa būvniecība sākumā? Ja 2020. gadā visiem darbiem plānoja tērēt ap 88 miljoniem eiro, tad tagad kopējās izmaksas pārsniegs 163 miljonus. Līdz šim jau ir iztērēti 62 miljoni eiro.
Cenas pieaugumu skaidro ar vairākiem faktoriem:
Vispārējā inflācija: Pēdējos gados būvniecības materiālu un darba spēka izmaksas ir strauji kāpušas visā pasaulē.
Pārņemšanas riski: Jauns būvnieks, ienākot svešā objektā, vienmēr prasa vairāk naudas, jo viņam ir jāuzņemas garantija par citu pieļautajām kļūdām.
Papildu darbi: Jaunajam izpildītājam būs ne tikai jābūvē, bet arī jātiek galā ar pelējuma sekām – tas nozīmē daudzu elementu demontāžu un tīrīšanu, kas ir laikietilpīgi un dārgi.
Jaunais līgums tiks slēgts pēc principa “projektē un būvē”. Tas nozīmē, ka būvnieks pats būs atbildīgs par precīzu darbu apjomu noteikšanu un rezultātu. Šobrīd visiem iesaistītajiem svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk tikt pie parakstītiem dokumentiem, lai darbi slimnīcas teritorijā beidzot atsāktos pilnā sparā.
Noskaties DeFacto sižetu par šo tēmu:
