Sudraba cena pasaules tirgos pēdējā laikā piedzīvojusi negaidīti strauju lēcienu, kas tiešā veidā sāk ietekmēt arī Latviju. Tas nozīmē, ka dažas sudraba monētas tagad maksā gandrīz tikpat, cik tajās esošais dārgmetāls.
Šāda situācija ir diezgan neparasta, jo parasti kolekcijas monētu vērtību veido mākslinieciskais darbs un ierobežotā tirāža, nevis tikai metāla svars.
Pēdējās nedēļas sudraba tirgū ir bijušas ļoti nemierīgas. Janvāra beigās sudraba cena burtiski “uzšāvās” augšā, vienā brīdī pārsniedzot 121 ASV dolāru par unci. Salīdzinājumam var minēt, ka vēl pagājušā gada rudenī cena bija ap 50 dolāriem, bet pirms gada – vien 30 dolāri. Tas ir milzīgs pieaugums ļoti īsā laikā.
Pēc šī trakā kāpuma gan sekoja neliels kritums atpakaļ zem 100 dolāru atzīmes, ko speciālisti sauc par cenu korekciju. Tomēr pat ar visu kritumu sudrabs joprojām ir vairākas reizes dārgāks nekā iepriekš. Šādas krasas svārstības liecina, ka tirgū valda liela nezināma nākotne un spekulācijas, kas dzen cenas uz augšu.
Monēta “Džemma” un neparastā matemātika
Interesants piemērs šobrīd ir Latvijas Bankas izdotā kolekcijas monēta “Džemma”, kas veltīta māksliniecei Džemmai Skulmei. Kad to 2025. gada augustā izlaida, sudraba vērtība tajā bija aptuveni 28 eiro, bet pati monēta maksāja 89 eiro. Tā ir normāla prakse – cilvēks maksā par dizainu, kārbiņu un monētas numismātisko vērtību.
Taču brīdī, kad sudraba cena pasaulē sasniedza augstāko punktu, šajos 27 gramos sudraba, no kā sastāv monēta, metāla vērtība vien bija jau gandrīz 88 eiro. Tas nozīmē, ka monētu centrālajā bankā varēja nopirkt gandrīz par “tīra sudraba” cenu. Ja pērk vairumā, cena ir vēl zemāka, un sanāk, ka monēta maksā mazāk nekā tajā esošais metāls. Latvijas Banka gan norāda, ka pagaidām cenas monētām mainīt neplāno, bet rūpīgi vēro situāciju. Ja sudrabs turpinās dārdzēt, monētu cenas var nākties pārskatīt.
Kamēr jaunās kolekcijas monētas vēl stāv banku plauktos, vecie “Mirdzas” pieclatnieki piedzīvo savu zvaigžņu stundu. Šīs monētas Latvijā vienmēr ir bijušas iecienītas kā sava veida krājkasīte. Daudzi cilvēki tās pērk gadiem ilgi, jo uzticas sudrabam kā stabilai vērtībai.
Šobrīd numismātikas salonos atrast veco pieclatnieku lētāk par 75 eiro ir gandrīz neiespējami. Vēl pavisam nesen tie maksāja ap 40 eiro. Interese ir augusi, jo zeltu par tūkstošiem eiro ne visi var atļauties, bet sudrabs ir pieejamāks. Tajā pašā laikā tirgū parādās arī daudz pārdevēju. Cilvēki, redzot augsto cenu, steidz pārdot savus krājumus, lai nopelnītu uz cenu starpības rēķina.
Kāpēc cilvēki pērk dārgmetālus
Sudrabs un zelts tradicionāli tiek uzskatīti par “drošo ostu”. Kad pasaulē ir politisks nemiers, tirdzniecības kari vai neskaidrība par ekonomiku, investori tiecas ieguldīt lietās, kuras var paturēt rokās. Pašlaik pieprasījumu veicina gan lielie spēlētāji, piemēram, centrālās bankas, gan parasti iedzīvotāji.
Sudrabam ir vēl viena īpašība, kas to atšķir no zelta – tas ir ļoti vajadzīgs rūpniecībā. To izmanto saules paneļu un elektroauto ražošanā. Tomēr eksperti uzskata, ka pašreizējais cenu lēciens nav saistīts tikai ar rūpnīcu vajadzībām. Drīzāk tā ir vispārēja ažiotāža. Cilvēki dzird ziņas par cenu rekordiem un baidās nokavēt izdevīgu brīdi.
Vēl viena interesanta tendence, ko novēro uzpircēji Latvijā, ir saistīta ar sudraba galda piederumiem un juvelierizstrādājumiem. Pēdējā laikā cilvēki ļoti aktīvi nodod uzpirkšanā vecos sudraba komplektus, svečturus un karotes.
Īpaši izceļas tie Latvijas iedzīvotāji, kuri savulaik strādājuši Norvēģijā. Tur krāmu tirgos bieži varēja lēti nopirkt vecu ģimenes sudrabu. Gados, kad metāla cena bija zema, šie pirkumi šķita kā jauki suvenīri vai sadzīves priekšmeti. Tagad, kad sudrabs ir tik dārgs, šie priekšmeti tiek nesti uz uzpirkšanas punktiem, jo to vērtība ir būtiski augusi.
Kas mūs gaida nākotnē
Prognozes par sudraba cenu ir ļoti dažādas. Dažas lielās bankas pieļauj, ka cena varētu pakāpties pat līdz 150 vai 170 dolāriem par unci. Tajā pašā laikā visi speciālisti brīdina – sudrabs ir daudz nepastāvīgāks par zeltu. Tā cena var tikpat strauji nokrist, cik tā uzkāpa.
Ja sudraba cena nostabilizēsies šādā augstā līmenī, tas var mainīt arī to, kādas kolekcijas monētas mēs redzēsim nākotnē. Iespējams, tās kļūs mazākas vai plānākas, lai gala cena pircējam nebūtu pārāk augsta. Jau tagad standarta monētas svars ir mazāks nekā pašos pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas. Jebkurā gadījumā, pašlaik dārgmetālu tirgū notiekošais ir kaut kas tāds, kas vēstures grāmatās varētu palikt kā viens no straujākajiem kāpumiem pēdējo desmitgažu laikā.
