Ilgu laiku investoru uzmanības centrā atradās zelts, kas regulāri uzstādīja jaunus vērtības rekordus, kamēr sudrabs palika tā “mazā brāļa” lomā. Tomēr situācija ir krasi mainījusies.
Ja laika posmā no 2016. līdz 2025. gadam sudraba cena auga pakāpeniski un dubultojās, tad pēdējie 12 mēneši ir bijuši dramatiski – metāla vērtība ir teju trīskāršojusies. Īpaši sprauja dinamika sākās 2025. gada rudenī, liekot finanšu pasaulei runāt par “sudraba slimību”, kas pārņēmusi tirgu.
Zaļā enerģija un Ķīnas faktors
Atšķirībā no zelta, kas pamatā kalpo kā drošības spilvens investīcijām, sudrabs ir neaizvietojams industriālais resurss. Tā cenas lēcienu pamatā ir milzīgs pieprasījums nozarēs, kas pašlaik piedzīvo uzplaukumu:
Zaļās tehnoloģijas: Saules paneļu un elektromobiļu ražošana bez sudraba praktiski nav iedomājama.
Mākslīgais intelekts un dati: Milzīgie datu centri, kas patērē arvien vairāk enerģijas, prasa specifiskas sudraba komponentes.
Militārā rūpniecība: Pieaugošais pieprasījums pēc augsto tehnoloģiju bruņojuma rada papildu spiedienu uz ierobežotajiem resursiem.
Eļļu ugunij pielējuši Ķīnas ieviestie stingrie eksporta ierobežojumi, kas būtiski samazinājuši sudraba pieejamību globālajā tirgū. Kā norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, šis faktoru kopums, apvienojumā ar zelta cenas kāpumu, ir izraisījis nepieredzētu sudraba vērtības lēcienu.
FOMO efekts un tirgus “pārkaršana”
Kad cena sāk strauji augt, tirgū ieslēdzas psiholoģiskais faktors – “FOMO” (fear of missing out) jeb bailes nokavēt izdevīgu brīdi. “Tavex” dīlinga departamenta vadītājs Jānis Astičs skaidro, ka brīžos, kad cena nedēļas laikā pieaug par 40-50%, tas liecina par neveselīgu tirgus uzkaršanu. Lai gan gada nogalē tika piedzīvota korekcija un cena kritās par 10-15%, tas tiek vērtēts kā veselīgs process, kas attīra tirgu no pārlieku riskantām spekulācijām.
No investīciju stieņiem līdz sudraba karotēm
Latvijas iedzīvotāji uz šīm izmaiņām reaģē aktīvi. “Tavex” dati rāda, ka pērn pārdota vesela tonna investīciju sudraba. Interesanti, ka cilvēki nesteidzas pārdot savus uzkrātos sudraba stieņus vai monētas, vēloties tās saglabāt nākamajām paaudzēm kā vērtības mēru. Tā vietā tiek izpārdoti “sadzīves krājumi”.
“Cilvēki ir apjautuši tā saucamo sudraba lūžņu vērtību. Skapjos noglabātās karotes, dakšiņas, servīzes un tējkannas tagad maksā trīsreiz dārgāk nekā pirms dažiem gadiem,” atzīmē Astičs. Šī “izpārdošana” skaidri parāda, ka iedzīvotāji izmanto izdevīgo cenu, lai atbrīvotos no nevajadzīgiem priekšmetiem un iegūtu papildu līdzekļus.
Juvelierizstrādājumu tirgus “pauze”
Kamēr investori berzē rokas, vietējie sudraba vērtslietu ražotāji ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Daudzi no tiem šobrīd ietur pauzi, jo baidās, ka pircēji nebūs gatavi maksāt jaunās, ievērojami augstākās cenas par gredzeniem vai ķēdītēm. Ja agrāk sudraba rotaslieta bija lēts un pieejams pirkums, tad tagad pircējiem būs jāpierod pie jaunās realitātes – naudas vērtība krītas, un sudraba “lētā” ēra ir beigusies.
