Brīvprātīgie dzīvnieku aizstāvji saņēma ziņu no vietējā pagasta par to, ka ir pamanīts kāds sarkanīgs suns, kurš dodoties pie viņiem un tad uzreiz atpakaļ uz gravām. Izrādās, ka tā bija Tillija, kura centās cilvēkiem lūgt palīdzību, jo viņas draudzene bija iestrēgusi vietā, no kuras nevarēja tikt ārā.
Meklētāju grupa publicēja to, kas notika vēlāk:
“Tā mēs kā adatu siena kaudzē ar mazu cerību devāmies gravās meklēt – pēc neilgas meklēšanas mēs sadzirdējām skaņu, ko gaidījām jau veselu nedēļu. Viens mazs “vau”, kad mēs saucām suņa vārdu “Tillij!”. Pēc dažām minūtēm mēs atradām viņu, guļot blakus vecai cisternai. Sirds pamira…mēs sapratām, ka tas nozīmē, ka Fēbe ir cisternā. Visas elpas bija aizturētas, mēs lūdzāmies, kaut viņa būtu dzīva.”
Izrādās, ka Fēbe bija drošībā, viņa bija atradusi kādu sausu vietiņu ārpus ūdens, kur viņa pavadīja gandrīz veselu nedēļu. Tillija atradās blakus un uzmanīja Fēbi – pilnīgi visu laiku, tikai atskaitot brīžus, kad viņa saņēmās un skrēja pēc palīdzības.
Abi suņi bija nosaluši un izsalkuši, tomēr veseli. Glābēji vēlas informēt cilvēkus, ka pazudis suns visticamāk ir kaut kur iesprūdis un diezin vai izdvesīs kādu skaņu, pat tad, ja tu sauksi viņu dažu pēdu attālumā. Tādēļ ir maza cerība, ja arī otrs viņa draugs ir turpat.
Patiesas draudzības un mīlestības apliecinājums.
Avots: www.womansday.com
