Ja saskaitītu visas stundas, kas paiet šajā klusajā un pacietīgajā gaidīšanā, iznāktu ne tikai gadi. Tas būtu vesels mūžs, ceturtdaļa no viņu dzīves, kas aiziet vienā vienīgā darbībā – sēdēt un skatīties tukšumā, ar cerību un pārliecību, ka tu atgriezīsies. Dzīvnieki noveco šajā gaidīšanā – viņu acis kļūst mierīgākas, reizēm nogurušākas, taču tajās vienmēr paliek cerība. Viņi klusi pieņem to, ka ik dienu jādzīvo ar jūsu attālumu, bet nekad nezaudē ticību, ka durvis atkal atvērsies un atnāksi tieši tu.
Un katru rītu viss sākas no jauna. Viņi pieceļas, izstaipās, pieiet pie durvīm un klausās – varbūt šodien notiks brīnums? Varbūt tieši šodien tu atnāksi nedaudz agrāk, nekā parasti? Varbūt šodien nebūs tās stundas, kas stiepjas kā septiņas? Varbūt tieši šodien tu atcerēsies, ka mājās kāds sēž un gaida tikai tevi, un atgriezīsies ātrāk?
Un tā tas turpinās visu viņu dzīvi – katru dienu, katru stundu, katru mirkli. Tas ir viņu lielākais smagums un vienlaikus visdziļākā uzticība, ko viņi sniedz cilvēkam. Sagrauztās kurpes ir ilgošanās pēc saimnieka. “Tu mani atstāji, man ir garlaicīgi, uzmeklēšu tavas mīļākās čības.” Tā varētu to izskaidrot.
Lasi vēl: Tikai 300 grami maltās gaļas un vesela kaudze veselīgu kotlešu uz galda; Pastāstīšu kā pagatavot
Vai ir vēl kāds, kurš katru reizi lec no prieka tevi ieraugot? Katru dienu, gadu no gada, viņš luncina asti, skrien pretī un mīļo tā it kā nedēļu nav redzējis. Izrādās, pēc viņu sajūtām, tā arī ir.
Un tomēr, lai arī šī gaidīšana šķiet bezgalīga, viņi nekad nepārmet, kad tu beidzot atgriezies. Neviens suns vai kaķis neskaita, cik ilgi tu kavējies, viņi vienkārši ir laimīgi, ka esi atkal mājās. Viņu acīs tu esi nevis noguris cilvēks pēc smagas dienas, bet pats svarīgākais viesis, kuru viņi ir gaidījuši visu mūžu. Un varbūt tieši šajā klusajā, pacietīgajā gaidīšanā slēpjas viņu mīlestības lielākā dāvana – tā ir beznosacījuma, nemainīga un stiprāka par laiku.
Un tagad padomājiet pavisam godīgi – cik stundas dienā jūsu mājdzīvnieks pavada, gaidot jūs mājās? Cik daudz sava mūža viņš velta tikai vienam brīdim – jūsu soļu skaņai pie durvīm?
Tevi noteikti interesēs
- Es to sapratu tikai pēc 20 gadiem: kāpēc pat dārgākajās kafejnīcās nevajadzētu izvēlēties šos ēdienus brokastīs
- “Vīrs(46) aizgāja pie Alises(22); deviņas nedēļas vēlāk viņš piezvanīja pie durvīm, atvēru un vairs nepazinu viņu
- “Ryanair” ievieš negaidītu aizliegumu: pie iekāpšanas vārtiem no daudz kā nāksies atvadīties
- “Temu” un “Omniva” apvieno spēkus: sūtījumu saņemšana Latvijā vairs nebūs tāda kā agrāk
- “Uz redzēšanos” šeit nesaka: senie ticējumi atklāj, kā pareizi pamest atdusas vietu, lai nepaņemtu līdzi lieko
- Sinoptiķi atklāj, ka 16. februārī laika apstākļi mainīsies tik strauji, ka iepriekšējie aprēķini vairs neder








