Burkāni ir diezgan nepretenciozs augs, taču, lai iegūtu pienācīgu ražu, tie obligāti jābaro jūlijā. Burkānu garša lielā mērā ir atkarīga no to barošanas kvalitātes. Mēslošanas laikā jāņem vērā sakņaugu vajadzības un zemes gabala augsnes īpašības.
Jūlijā strauji aug sakņaugi. Lai burkāni būtu lieli, sulīgi un saldi, tie ir jābaro, un jūlijā tos labāk barot divas reizes. Vidēji nogatavojušās un vēlu nogatavojušās burkānu šķirnes sāk veidot sakņu kultūras jūlijā. Šajā periodā augiem nepieciešams maksimālais barības vielu daudzums, no kurām īpaši svarīgs ir kālijs.
Barošanu var apvienot ar otro retināšanu, atstājot 7-8 cm starp sakņu kultūrām rindā. Jūlijs ir laiks, kad burkāni veido sakņu ražu un veido lapu masu. Tāpēc papildus kālijam un fosforam svarīgs ir arī slāpeklis.
Jūlija mēslošanai ir piemēroti kompleksie mēslošanas līdzekļi ar fosfora un kālija pārsvaru, piemēram, “Diammophoska” (NPK sastāvs: slāpeklis, fosfors, kālijs – 10:26:26). Ja kompleksie mēslošanas līdzekļi nav pieejami, var sagatavot vienkāršu mēslošanas līdzekļu maisījumu:
10 g urīnvielas, 15 g dubultā superfosfāta un 30 g kālija sulfāta uz 10 litriem ūdens;
15 g kālija nitrāta un 15 g dubultā superfosfāta uz 10 litriem ūdens.
Superfosfāts slikti šķīst ūdenī (dubultais ir labāks), tāpēc vispirms var pagatavot koncentrētu ekstraktu no sausām granulām un pēc tam to atšķaidīt vajadzīgajā koncentrācijā.
Ja laistīšanas laikā pievienosiet humusvielu mēslojumu, piemēram, kālija lignohumātu vai jebkuru citu mēslojumu ar mikroelementiem un humusātiem, sakņu kultūraugu garša kļūs intensīvāka. Humāti uzlabo minerālmēslu uzsūkšanos, stiprina augu imunitāti un pozitīvi ietekmē augsnes mikrofloru.
Lai sakņaugi labi glabātos, ir svarīgi tajos uzkrāt sausnas, ko panāk, mēslojot ar kāliju, boriem un silīciju. Pirms un pēc minerālmēslošanas dobes labi jāapūdeņo, lai barības vielas vienmērīgi sadalītos augsnē.
Dabīgie mēslošanas līdzekļi var būt alternatīva pirktajiem mēslošanas līdzekļiem.
Pelni ir lielisks dabiskais mēslojums, kas satur visus pamatelementus, izņemot slāpekli, kā arī mikroelementus.
Kālija, fosfora un kalcija saturs pelnos, kas iegūti, sadedzinot dažādu veidu koksni un augu atliekas, ir atšķirīgs, taču ir vērts iepazīties ar turpmāk minētajiem datiem par dažādiem materiāliem:
Skujkoki satur 6 % kālija, 2,5 % fosfora un līdz 35 % kalcija.
Lapu koki satur 10 % kālija, 3,5 % fosfora un 30 % kalcija.
Kviešu salmi satur 9-18 % kālija, 3-9 % fosfora un 4-7 % kalcija.
Rudzu un griķu salmi satur 25-35 % kālija, 2-4 % fosfora, 10-18 % kalcija.
Jūlijā var pagatavot pelnu infūziju, lai barotu burkānus: 2 tases pelnu pārlej ar verdošu ūdeni, ūdens tilpumu uzpilda līdz 10 litriem un uzstāj 5 stundas. Iegūto šķīdumu izmanto laistīšanai reizi 10 dienās. Šķīdumam var pievienot arī 1 litru raudzētas zāles, lai uzlabotu barības vielu uzņemšanu augos.
Papildus šķīdumam var pievienot borskābi 10 g uz 10 litriem ūdens. Tā labāk šķīst karstā ūdenī, tāpēc vispirms atšķaidiet to nelielā daudzumā karsta ūdens un tad ielejiet galvenajā šķīdumā. Aplaistiet burkānus, apsmidzinot lapas.
Daži dārzkopji ir skeptiski noskaņoti pret minerālmēsliem, uzskatot tos par “ķīmiju”. Organiskie mēslošanas līdzekļi viņiem šķiet dabiskāki. Zināmā mērā tā ir taisnība: sadaloties organiskajām vielām, tās bagātina augsni ar humusu, palielina slieku skaitu un labvēlīgo mikroorganismu daudzveidību.
Tomēr jāatceras, ka organiskie mēslošanas līdzekļi augiem nav lietderīgi, kamēr tie nav pilnībā sadalījušies, tie var asimilēt tikai minerālsāļu šķīdumus. Šķidro organisko mēslošanas līdzekļu iedarbība kļūst pamanāma pēc 3-4 nedēļām, bet minerālmēslu iedarbība izpaužas pēc dažām dienām.
Lasi vēl: Ar ko es rudenī baroju avenes – mana vērtīgā pieredze lieliskai ražai
Ir svarīgi atcerēties, ka organiskās vielas ir jāpārstrādā augsnes mikroflorai, lai tās kļūtu pieejamas augiem minerālvielu veidā. Černozemēs šī mikroflora ir bagātīga un daudzveidīga, bet smilšainās augsnēs tā var būt nepietiekama, un tas īpaši jūtams augiem, kas smilšainās augsnēs aug bez minerālmēslojuma.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…