Zinātnieki izpētījuši, ka, cilvēkam dziedot, smadzenes izstrādā endorfīnu jeb “laimes hormonu”, kas liek mums justies labi. Tas izskaidro mūsu emocionālo reakciju, kad pēkšņi izdzirdam savu mīļāko dziesmu pa radio.
Vēl viens hormons, ko smadzenes izdala, kamēr dziedam, ir oksitocīns, tā pati viela, ko ķermenis izstrādā dzemdību un orgasma laikā. Tā liek mums izjust intimitāti un saikni ar procesu. Tas var kalpot kā zinātnisks pamatojums agrākajos pētījumos atklātajam, ka dziedāšana mazina depresijas un vientulības sajūtas.
Pavisam nesenā pētījumā pat apgalvots, ka “mūzika attīstījusies kā sociālas dzīves instruments” un ka prieks, ko mēs izjūtam dziedot, ir evolūcijas atlīdzība par to, ka cilvēkam izdevies nodibināt kooperatīvu sabiedrību tā vietā, lai vienatnē slēptos katrs savā alā.
Citā pētījumā atklājies, ka dziedātāju asinīs ir mazāks kortizola daudzums, kas ir stresa hormons ar nomācošu efektu uz imūnistēmu. Vēl viens interesants fakts, kas arī apstiprināts pētījumā, pierāda, ka cilvēku kolektīvam, kas reizē dzied, sinhronizējas sirdspuksti un labvēlīgais efekts ir līdzīgs tam, kas rodas grupu meditācijas laikā.
Labākās ziņas ir šādas: nav svarīgi, vai tu esi slikts, viduvējs vai apdāvināts dziedātājs, jo jebkāda veida dziedāšana (bet īpaši kolektīvā) “var radīt mierinošas un terapeitiskas sajūtas pat tad, ja panāktā skaņa ir viduvējas kvalitātes”, kā konstatēts pētījumā.
Ja tu ciet no vientulības vai depresijas, kāpēc gan neizmēģināt šo vienkāršo aktivitāti, lai sagādātu sev kārtīgu devu endorfīna un oksitocīna?
Avots: collective-evolution.com
