“Swedbank” saviem klientiem izplata satraucošu paziņojumu. Pastāv iespēja, ka daudzi var saņemt šādas vēstules, tomēr pirms tās izlasīšanas ir detaļas, kuras būtiski ir ņemt vērā.
Nedēļas nogalē krāpnieki nosūtījuši Latvijas iedzīvotājiem viltus e-pasta vēstules ar aicinājumu atjaunot personas datus, par ko brīdina “Swedbank”. Banka īpaši uzsver, ka šie e-pasti ir krāpniecīgi un klientiem nekādā gadījumā nevajadzētu uz tiem reaģēt vai sniegt tajos pieprasīto personisko informāciju.
Kā skaidro “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, pēc bankas klientu sniegtās informācijas redzams, ka krāpnieku izsūtītie e-pasti īpaši mērķēti uz cilvēku darba e-pasta adresēm. Līdz ar to daudzi šos vēstījumus pirmo reizi ieraudzījuši tikai darba nedēļas sākumā, pirmdien. Banka uzsver, ka nekad nesazinās ar klientiem par datu atjaunošanu, izmantojot e-pastu. Ja rodas nepieciešamība atjaunot personas datus, to varēs izdarīt tikai drošā veidā – internetbankā, kur klients arī saņems attiecīgo paziņojumu.
Tomēr…
Tiem klientiem, kuri, iespējams, ir ievadījuši savus datus krāpnieku e-pasta saitēs, “Swedbank” iesaka nekavējoties sazināties ar banku un bloķēt pieeju internetbankai un/vai maksājumu kartēm, lai novērstu iespējamu naudas līdzekļu zādzību.
Papildu tam Jānis Krops informēja, ka piektdien bankas sistēmā epizodiski tika novēroti īslaicīgi tehniski traucējumi, kas ietekmēja maksājumu apstiprināšanu ar parakstīšanas kodu, kā arī līgumu parakstīšanu. Šie traucējumi neskāra visu internetbankas darbību, bet tikai konkrētās funkcijas. Ja iecerētā darbība neizdodas uzreiz, banka iesaka to mēģināt vēlreiz pēc neliela brīža.
Krops piebilda, ka šādos brīžos, kad rodas tehniski traucējumi, parasti sakrājas daudz pieprasījumu, kas īslaicīgi var ietekmēt sistēmas darbības ātrumu. Tas liecina, ka serviss tiek pakāpeniski atjaunots, taču īslaicīgi pārtraukumi var atkārtoties.
Lasi vēl: Sāpīga vēsts par kādu no grupas “Jumprava” dalībniekiem: ”Viņš pateicās skatītājiem un klausītājiem”
Latvijā jau vairākus gadus tiek īstenots darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir identificēti gandrīz 100 bankomāti, kuri krīzes situācijās tiks prioritāri nodrošināti ar skaidro naudu, informē Latvijas Banka. Šis darbs attiecas gan uz skaidrās, gan bezskaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu. Attiecībā uz skaidro naudu, izveidots kritisko bankomātu tīkls, kurā iekļautajiem bankomātiem nodrošināta arī autonoma elektroapgāde un savienojums ar datu centriem, lai tie varētu darboties arī ārkārtas situācijās.
Savukārt bezskaidrās naudas jomā no 2025. gada 1. janvāra tiek ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm arī bezsaistē, kas nozīmē, ka noteiktos apstākļos darījumi būs iespējami pat bez tieša savienojuma ar bankas sistēmu.
Izskan arī informācija par to cik katrs cilvēks varēs izņemt no bankomāta krīzes gadījumā
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Likums paredz, ka šie kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina tām Latvijas bankām, kurām ir vismaz 5% no kopējā noguldījumu apjoma valstī. Šobrīd tādas ir četras bankas – “Swedbank”, “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank”. Latvijas Banka kopā ar šīm bankām regulāri pārskata un izvērtē bankomātu skaitu un to izvietojumu, lai nodrošinātu optimālu pieejamību.
Latvijas Banka norāda, ka šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 860 līdz 870 bankomāti un vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais bankomāts atrodas mazāk nekā 20 kilometru attālumā, tādējādi nodrošinot efektīvu pārklājumu. Attiecībā uz kritiskajiem bankomātiem plānots, ka arī turpmāk to skaits saglabāsies aptuveni 100 vienību apmērā. Skaidrās naudas pieejamību turpmāk vēl vairāk nostiprinās likums, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Līdz šim šo jomu regulēja sadarbības memorands starp finanšu sektoru un Latvijas Banku.
Lasi vēl: 8. augustā sāksies un turpināsies 7 dienas: sinoptiķi brīdina, kam gatavoties
Regulējums, kas nosaka kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas kārtību, ir spēkā kopš 2023. gada rudens, kad Latvijas Banka izdeva Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus. Latvijas Banka arī skaidro, ka bezsaistes norēķinu sistēma Latvijā izstrādāta sadarbībā ar komercbankām un darbojas jau no šī gada sākuma, savukārt Igaunijā šī sistēma vēl tiek ieviesta.
Bezsaistes norēķinu iespējas krīzes gadījumā nodrošinās lielākie pārtikas, degvielas un aptieku tīkli Latvijā. Lai gan konkrēti uzņēmumi netiek nosaukti, Latvijas Banka norāda, ka tie ir lielākie tirdzniecības tīkli ar simtiem tirdzniecības vietu visā Latvijā, un šo uzņēmumu loks vēl tiks papildināts.
Ieviešot šos risinājumus, tiek panākts, ka norēķini būs iespējami ne tikai nopietnu krīžu gadījumos, piemēram, elektroapgādes pārtraukumu gadījumos, kā tas bijis Spānijā vai Portugālē, bet arī īslaicīgu sakaru traucējumu laikā. Ir noteikts, ka bezsaistes norēķinu laikā ar vienu maksājumu karti varēs iegādāties nepieciešamās preces, degvielu vai medikamentus līdz 200 eiro apmērā.
