Bīstamais siltums: kāpēc slapja malka un kartupeļu mizas var nepasargāt jūsu mājokli. Slapjā un lietainā vasara radījusi galvassāpes ne tikai zemniekiem, bet arī nozares profesionāļiem, kuru darbs sākas līdz ar apkures sezonu.
Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Andris Duļbinskis, vērtējot situāciju Latvijas pagalmos, pauž bažas: daudzi iedzīvotāji šo ziemu plāno pavadīt, kurinot krāsnis ar nepietiekami izžāvētu malku.
Slapja malka – tiešs ceļš uz ugunsgrēku
Eksperts norāda, ka iedzīvotāju izvēle kurināt ar slapju malku ir ne tikai neekonomiska, bet arī bīstama. “Pirmkārt, tas ir absolūti neracionāls malkas izlietojums. Izkurinot vienu klēpi mitras malkas, mēs saņemam ievērojami mazāku siltuma atdevi nekā no sausas. Taču tas nav vienīgais mīnuss,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro Duļbinskis.
Daudz nopietnākas sekas slēpjas dūmvadu stāvoklī. Mitrumam iztvaikojot, veidojas pastiprināti sodrēji un kreozots. Tas noved pie tā, ka krāsnis sāk dūmot un telpās ieplūst dūmgāzes. Taču vistrakākais scenārijs ir sodrēju aizdegšanās pašā skurstenī. Šāds ugunsgrēks attīstās zibenīgi un ir grūti kontrolējams, radot tiešus draudus visai ēkai.
Uzmanīgi ar ozolu, bērzu un briketēm
Runājot par izvēli starp malku un briketēm, skursteņslauķis uzsver vienu zelta likumu: galvenais, lai kurināmais būtu sauss. Tajā pašā laikā vadītājs aicina neaizmirst par mērenību, jo dažādi koksnes veidi rada atšķirīgu slodzi apkures sistēmai.
Ozola un bērza malka izceļas ar ļoti spēcīgu siltumenerģiju, tāpēc ar šiem koksnes veidiem jābūt piesardzīgiem, lai krāsni nepārkurinātu. Līdzīga piesardzība jāievēro arī ar briketēm. Ražotāji uz iepakojuma norāda degšanas ilgumu – parasti tās ir 8 vai 12 stundas –, un šis laika grafiks ir jāņem vērā, lai nesabojātu apkures iekārtu.
Skursteņu čaulas un iedzīvotāju apzinīgums
Mūsdienās populārs risinājums dūmvadu aizsardzībai ir speciālas metāla caurules jeb čaulas. Duļbinskis apstiprina, ka tās palīdz pasargāt skursteni, tomēr brīdina par pareizu montāžu. Ja čaula ievietota kļūdaini, skursteņslauķim ir ievērojami grūtāk veikt regulāro tīrīšanu. Par laimi, pēdējos gados novērota pozitīva tendence – iedzīvotāji kļūst arvien apzinīgāki un regulāri seko līdzi savu apkures sistēmu un dūmvadu tehniskajam stāvoklim.
Sentēvu metodes un negaidīti “viesi” skurstenī
Lasi vēl: Ziemas tumšajos periodos Latvijas šoferīši aizvien biežāk pārkāpj šo noteikumu: sods līdz 30 eiro
Reizēm skursteņos mājvietu atrod bites vai citi kukaiņi. Šādā situācijā eksperts iesaka saglabāt mieru un nesteigties ar tīrīšanu. Labākais risinājums ir nogaidīt līdz rudenim, kad dzīvā radība pati pametīs dūmvadu.
Interesants temats ir arī tautas metodes skursteņu uzturēšanā. Viena no tām ir zaļu kartupeļu mizu dedzināšana uz oglēm. Šīs metodes efektivitāti apstiprina pat zinātnieki, piemēram, farmācijas doktore Vija Eniņa. Kartupeļu mizās esošais kālijs dedzināšanas procesā veido kālija sārmu, kas darbojas kā spēcīgs tīrīšanas līdzeklis.
Tomēr Duļbinskis piebilst: “Tā nav panaceja, un ar šo metodi nevajadzētu pārlieku aizrauties.” Tā var palīdzēt uzturēt skursteni starp profesionālām tīrīšanas reizēm, bet nevar tās pilnībā aizstāt.
