Tajā pašā laikā silts nenozīmē saulains. Līdz 27. aprīlim (sestdienai) tuvākajos reģionos valdīs mākoņains laiks un ik dienu gaidāmi nokrišņi. Šī kombinācija reģionā radīs dzestrumu un pelēcību.
Taču viens ir skaidrs – ziemai raksturīgā aukstā laika atgriešanās ir maz ticama. Tāpēc līdz jaunajam aukstajam periodam Centrālās Austrumeiropas iedzīvotāji sniegu var arī vairs nesasniegt.
Arī Austrumeiropas centrālajā daļā gaidāmas īstas laikapstākļu svārstības. Tā ir deviņu grādu vētra nākamajā nedēļas nogalē, kā arī gandrīz vasarīgs siltums pirmdien un otrdien, 22. un 23. aprīlī.
Pavasarī snigšana parasti beidzas atkarībā no reģiona un konkrētā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem. Parasti snigšana Latvijā beidzas martā vai aprīlī, bet dažreiz snigšana var notikt pat maijā, it īpaši aukstākajos reģionos.
Parasti pēc snigšanas seko siltāks laiks, taču precīzi noteikt, kad sāksies karsts laiks, ir grūti, jo tas atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp no saules aktivitātes, atmosfēras cirkulācijas modeļiem un citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Parasti siltāks laiks pavasarī sākas aprīļa un maija mēnešos, bet tas var atšķirties katru gadu.
