Šī ziema Latvijā ir bijusi neierasti barga un sniegota, atgādinot laikus, ko nebijām piedzīvojuši vairāk nekā desmit gadus. Meteorologs Toms Bricis vērš uzmanību uz to, ka tik spēcīgs un noturīgs sals pēdējo reizi fiksēts 2010. gadā.
Lielais sniega daudzums un biezais ledus slānis upēs tagad rada pamatīgas bažas par to, kas notiks, kad iestāsies atkusnis. Daudzviet Latvijā, īpaši lielo upju krastos, pastāv nopietns risks piedzīvot plašus pavasara palus.
Ko slēpj biezā sniega un ledus kārta?
Situācija upēs šobrīd ir nopietna, jo ledus biezums vietām ir sasniedzis pat 40 centimetrus. Tas ir ļoti daudz, un, ledum sākot kusties un iet, var veidoties pamatīgi sastrēgumi. Tāpat arī sniega sega daudzviet ir biezāka par pusmetru. Toms Bricis skaidro, ka Daugavas baseinā uzkrātais ūdens daudzums sniegā un ledū ir iespaidīgs – vietām tie ir pat 80 līdz 100 litri ūdens uz katru kvadrātmetru.
Visa šī milzīgā ūdens masa pašlaik “guļ” sasalušā veidā, gaidot siltāku laiku. Tiklīdz gaisa temperatūra paaugstināsies, šis ūdens sāks meklēt ceļu uz upēm. Ja tas notiks pakāpeniski, situācija varētu būt mierīga, taču daba ne vienmēr ir paredzama.
Viss atkarīgs no pavasara rakstura
Tas, vai mūs piemeklēs lieli plūdi, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik strauji atnāks siltums. Meteorologs atgādina 2013. gadu, kad ziema negribēja atkāpties līdz pat aprīļa sākumam. Toreiz pašā marta nogalē uzsniga vēl vairāk sniega, bet pēc tam pēkšņi kļuva ļoti silts un sākās lietus. Gaisa temperatūra pakāpās līdz pat plus 15 grādiem, un milzīgie sniega krājumi Vidzemē izkusa vienas nedēļas laikā. Tas izraisīja vienus no augstākajiem ūdens līmeņiem Latvijas vēsturē.
Pašreizējie apstākļi zināmā mērā atgādina tieši to gadu. Ja pavasaris būs lēns, saulains un bez liela lietus, ūdens aizplūdīs mierīgi. Taču, ja siltums atnāks strauji kopā ar pamatīgām lietavām, upes ļoti ātri izies no krastiem.
Kurās vietās situācija ir vissaspringtākā?
Pašlaik vislielākā uzmanība tiek pievērsta Augšdaugavas novadam, īpaši teritorijām lejpus Daugavpils. Tāpat apdraudētas vietas ir pie Līvāniem, Jēkabpils un Pļaviņām. Šīs ir vēsturiski zināmas zonas, kur ledus sastrēgumi veidojas visbiežāk.
Lai gan pēdējās desmitgadēs pavasara pali kopumā kļuvuši mazāki un biežāk esam pieredzējuši ziemas plūdus janvārī vai februārī, šogad situācija ir citādāka. Garais sala periods ir darījis savu, un upes joprojām klāj cieta sega, kas gatavojas kustībai. Precīzākas prognozes varēs izteikt tikai tad, kad sāksies reāla un aktīva sniega kušana.
Mācības no nesenās pagātnes
Mums vēl spilgtā atmiņā ir 2023. gada sākums, kad Jēkabpilī un Ādažos ūdens līmenis cēlās negaidīti strauji. Ādažos toreiz palīdzēja iepriekš sakārtotais aizsargdambis un jaudīgās sūkņu stacijas, kas pasargāja iedzīvotājus no lielākām nepatikšanām. Turpretī Jēkabpilī skati bija daudz skaudrāki – applūda gan dzīvojamās mājas un pagalmi, gan ceļi un pat veselas industriālās zonas.
Zaudējumi šādos gadījumos mēdz būt ļoti lieli. Kāds īpašnieks Jēkabpilī pēc mājokļa applūšanas saņēma atlīdzību gandrīz 37 000 eiro apmērā. Ūdens bija sabojājis ne tikai galveno ēku un pagrabu, bet arī pirti un garāžu. Pat automašīnas toreiz nebija drošībā – tika fiksēti gadījumi, kad auto atradās vairāk nekā metru dziļā ūdenī. Tas liecina, ka plūdi nav joks un tiem ir jāsagatavojas laikus.
Kā parūpēties par drošību pirms ūdens atnākšanas?
Ja dzīvojat tuvu upei vai vietā, kas mēdz applūst, ir vērts rīkoties, pirms situācija kļūst kritiska. Svarīgākais ir parūpēties par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ja ģimenē ir vecāki cilvēki vai bērni, kuriem varētu būt grūti operatīvi rīkoties plūdu brīdī, labāk laikus sarunāt viņiem drošāku apmešanās vietu pie radiniekiem vai draugiem. Tāpat nedrīkst aizmirst par mājdzīvniekiem – suns pie ķēdes vai lopi kūtī plūdu zonā ir pakļauti lielam riskam.
Mājā vērtīgās lietas no pagrabiem un pirmajiem stāviem jāmēģina pārvietot pēc iespējas augstāk – uz otro stāvu vai bēniņiem. Arī pagalmā esošo tehniku vai dārza mēbeles vajadzētu nolikt drošā vietā vai vismaz kārtīgi nostiprināt, lai straume tās neaiznestu. Ja ūdens tomēr sāk nākt iekšā mājā, obligāti jāatslēdz elektrība un gāze, lai izvairītos no vēl lielākām nelaimēm. Pats galvenais – necentieties glābt mantas pašu spēkiem, ja tas apdraud jūs. Uzticiet to profesionāliem dienestiem.
