Terapijas laikā cilvēks kustina acis no kreisās uz labo pusi un to atkārto 25 līdz 30 reizes, tādējādi atbrīvojoties no negatīvajām atmiņām un uzlabojot pašsajūtu.
Profesionāla psihologa vadībā sesija ilgst no 40 minūtēm līdz vienai stundai, un eksperti apgalvo, ka šī terapija var pilnībā mainīt dzīvi uz labo pusi.
Negatīvo atmiņu apstrāde uzlabo garīgo veselību. Atmiņu lielākoties apstrādā smadzenes, piešķirot tām kontekstu, tāpēc ar laiku tās izzūd. Tomēr ar negatīvajām atmiņām ir citādi.
Smadzeņu skenēšanas rezultātos ir redzams, ka tad, kad mēs piedzīvojam kaut ko nepatīkamu, palielinās smadzeņu aktivitāte tajā vietā, kas ir saistīta ar skaņu, pieskārienu un smaržu, bet ne racionālajā pieres daivas daļā, kas atbild par loģisko domāšanu.
Trauma tiek noglabāta smadzenēs kā attēls, sajūtas un skaņas, tāpēc šīs atmiņas neizzūd, bet gan rada nesamērīgi lielu ietekmi uz turpmāko uzvedību.
Jaunā skatiena virzīšanas metode palīdz novietot šīs atmiņas pareizajā vietā
Cilvēki, kuri ir izmēģinājuši šo terapiju, to vērtē ļoti atzinīgi. Hanna Kūpere (38) stāsta, ka viņas problēmas saistās ar vecāku laulības šķiršanu, kad viņai bija tikai 11 gadu. Pagājušā gada decembrī viņa izlēma, ka ir jāmeklē palīdzība.
Viņa stāsta, ka par to, ka kaut kas nav kārtībā, liecināja dažādas sīkas pazīmes. Viņa mēdza asi reaģēt un jutās ļoti nogurusi, kaut arī tam nebija iemesla.
Hanna ir cietusi no depresijas un viņa konsultējās ar savu terapeiti, klīnisko psiholoģi Dr. Aleksandru Dentu, kura pielietoja EMDR metodi un ieteica to pamēģināt. Pēc pirmajām trim sesijām Hanna atpazina dažas “iestrēgušas” atmiņas.
“No racionālā viedokļa es saprotu, ka tā nav mana vaina, ka vecāki izšķīrās. Tomēr man bija dažas ļoti spilgtas atmiņas, kas bija palikušas prātā, piemēram, tajā laikā, kad man bija 11 gadu, es dzirdēju, kā vecāki strīdas. Mamma iztrieca tēvu ārā no mājas un sasita krūzi, ko meta viņam pakaļ. Es to biju uzdāvinājusi tēva dienā, un uz tās bija rakstīts ‘Tētis’. “
Katru reizi par to iedomājoties, Hanna jutās ļoti saspringta.
Ceturtās sesijas laikā viņa kopā ar terapeiti sāka desensibilizēt šīs atmiņas, izmantojot acu kustības. Sākumā ir jākoncentrējas uz konkrēto atmiņu galvenajiem aspektiem un pēc tam jāfokusē skatiens uz roku, kas virzās no kreisās uz labo pusi. Tikmēr regulāros intervālos ārste jautāja klientei, ko viņa atceras.
“Es pat nepamanīju rokas kustības, jo biju dziļi iegrimusi domās un atmiņās, kas bija tik dzīvas, ka es pat atcerējos tēta pēcskūšanās losjona smaržu.”
Hanna atceras, ka pēc tam jutusies ļoti atvieglota.
“Tagad es jūtos pozitīvi un esmu atsākusi skriet. Apkārtējie cilvēki arī ir pamanījuši, ka esmu kļuvusi laimīgāka.”
Kā terapijas autorei radās šī ideja?
Klīniskā psiholoģe ar to saskarās nejauši. Arī dzīvē bija nopietnas personīgās problēmas, un viņa pamanīja, ka, kustinot acis no vienas puses uz otru, nepatīkamās domas izgaisa bez nekādas apzinātas piepūles. Pēc tam viņa šo teoriju pārbaudīja, apzināti domājot sliktas domas un reizē kustinot acis, un viņai par pārsteigumu notika tas pats.
Dr. R. Logijs skaidro, ka, kustinot acis, samazinās emocionālā reakcija, un cilvēks ir spējīgs objektīvāk izvērtēt notikušo. Atmiņas tiek pārveidotas, tāpēc ir iespējams domāt racionālāk.
Dr. R. Logijs apgalvo, ka ieguvējs var būt ikviens, jo visi, kas izmēģina EMDR, atrod kaut ko līdz galam neatrisinātu savā dzīvē.
Tomēr viņš brīdina, ka terapeitu vīdu var būt arī blēži, tāpēc vienmēr jāpārliecinās par to, ka speciālists ir apmācīts darbam tieši ar EMDR.
Dažos gadījumos pat viena sesija var palīdzēt novirzīt traumējošās atmiņas uz pareizā ceļa, kur tās neietekmē turpmāko dzīvi.
Gadiem ilgi šķita neiespējami atrisināt negatīvo atmiņu problēmu, taču tagad izskatās, ka tas beidzot ir iespējams.
Avots: dailymail.co.uk