Šķita, ka viņas klātbūtne līdzsvaro ģimeni, padarot māju klusāku un siltāku.
Skola, sports un pārliecība
Sākumā skolā bija grūti. Klasesbiedri uzreiz neprata ar viņu runāt. Bet Nata atbildēja ar smaidu un centās būt pirmā it visā. Viņa ātri kļuva par skolotāju iecienītu cilvēku savas centības un pieklājības dēļ. Gadu vēlāk viņa piedalījās pilsētas basketbola turnīrā. Komanda ieguva trešo vietu, un Nata mājās pārveda diplomu ar Daugavpils ģerboni. Viņai tas bija pierādījums, ka viņa ne tikai bija pabeigusi – viņa bija kļuvusi par daļu no jaunas dzīves.
Pēc atgriešanās
Kad pienāca laiks aiziet, neviens nezināja, ko teikt. Atvadīšanās bija klusa – bez skumjām vai solījumiem, vienkārši ar sapratni, ka saikne paliks. Un tā arī notika.
Kopš tā laika ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi. Nata absolvēja universitāti Bangkokā, saņēma Kinga stipendiju, pārcēlās uz Maskavu un iestājās Maskavas Valsts universitātes maģistrantūrā. Viņas disertācija ir par krievu valodu – tieši to valodu, kas viņai kādreiz šķita nesaprotama.
Kristina tagad dzīvo Norvēģijā, strādājot par sporta terapeiti. Viņa un Nata katru nedēļu sarunājas, daloties fotogrāfijās un stāstos. Andris un Gunta stāsta, ka viņiem ir divas meitas: viena dzīvo netālu, otra nedaudz tālāk.
Lasi vēl: Spāniete salīdzina bērnudārzus: “Latvijā pilnīgi viss ir savādāk nekā pie mums Spānijā, pat bērni”
Mājas, kurās atgriezties
Karlsonu viesistabā pie sienas karājas fotogrāfijas. Vienā redzamas divas meitenes skolas formās, otrā – pieaugusi Nata izlaiduma tērpā. Netālu karājas neliels Taizemes suvenīrs – dāvana, ko viņa atstāja pirms aiziešanas.
Andris saka, ka, kad Nata apprecēsies, viņi noteikti atbrauks. Gunta vienmēr saka, ka tas nav iespējams. Galu galā ģimene nav par pasēm vai reģistrāciju. Tas bija tad, kad kāds tev reiz lauzītā latviešu valodā teica: “Kā es varu tev palīdzēt?” — un tu saprati, ka tev tagad ir vēl viena meita. Viņa atlidoja no tropiem, nezinot valodu, baidoties no sveša ēdiena un paražām, un aizbrauca, jūtoties tā, it kā viņai tagad būtu divas mājas.
Vai tu apsvērtu bērna adopciju no citas valsts, ja dzīve tev piedāvātu tādu iespēju?
