Visur skriešana
“Kur jūs visu laiku skrienat? Kad es biju Rīgā, gandrīz zaudēju prātu. Cilvēki strādā ātri, runā ātri un iet ātri. Taizemē mēs nekad nesteidzamies. Kam gan skriet? Kas nav tavs, to tu nenoturēsi,” – teica taizemiete. Es viņai teicu, ka visātrākie mūsu valstī ir Rīgas iedzīvotāji. Pārējie ir mierīgāki, bet mums vēl tālu līdz taizemiešu lēnumam. “Kas nav tavs, to neturi,” saka taizemieši. “Es mēģināšu noķert – varbūt tas ir mans”, domājam mēs. Labāk pārbaudīt, vai ne?
Jāsavāc vai tomēr nav jāvāc rudens lapas dārzā: patiesību beidzot izskaidro agronomi
Cilvēki uz ielām nespēlē galda spēles
Dažās Taizemiešu pilsētās ir iegūta pieredze no Ķīnas, kur bieži var redzēt pieaugušus vīriešus, kas uz ielām spēlē galda spēles — madžongu, veiči (baltos un melnos akmeņus), xiangci, dambreti. Skatītāju pūļi pulcējas, lai vērotu spēles. Tas ir īsts aizraujošs notikums! Latvijā neviens nespēlē pagalmos vai uz ielām. Parkā redzējām lielus šaha komplektus, bet arī tos neviens nespēlēja.
Ģērbšanās melnā un pelēkā krāsā
Taizemē viņi dod priekšroku spilgtām un gaišām drēbēm. Bet Latvijā, ejot pa ielu, jūs ieskauj melna “cilvēku upe”. Jaunieši ģērbjas tik drūmi — pelēkā un melnā —, it kā viņi nebūtu jauni. Mums vajag vairāk dinamisku cilvēku. Turklāt Latvijā ir daudz vairāk sieviešu augstpapēžu kurpēs nekā Taizemē. Latviešu sievietes jau tā ir garas, un viņas arī valkā augstpapēžu kurpes. Taizemieši uzskata, ka augums ir veselības, spēka un skaistuma pazīme. Augstpapēžu kurpes ir skaistas, bet kaitīgas.
Likumsargi netraucē
Mums stāstīja, ka Latvijas ielās ir daudz likumsargu, ka tā ir likumsargu valsts un ka viņi bieži prasa pases un norādes ar informāciju par ceļu. Mēs izdrukājām kartītes ar vairāku pilsētu nosaukumiem, kurus ir ļoti grūti izrunāt, lai viņi jūs saprastu! Kā gan kāds tās varētu atcerēties?! Bet likumsargi mūs ignorēja. Ne reizi neviens mums netuvojās. Mēs pāris reizes mēģinājām pajautāt ceļu, bet likumsargi nerunāja angliski. Mēs pat nemēģinājām runāt taizemiešu valodā. Vai tas tiešām bija nepieciešams? (Viņi skaļi smējās.)”
