Ziema vēl ir tālu, taču sinoptiķu prognozes jau izraisa interesi. Šoreiz mēs nerunājam par parastām salnām vai atkušņiem, bet gan par dziļākām klimata sistēmas izmaiņām.
Eksperti norāda, ka bargā ziema, pie kuras esam pieraduši, varētu pakāpeniski kļūt par pagātni. Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Kļimenko uzskata, ka spēcīgas salnas zem -30°C nemaz nevajadzētu gaidīt, un tendence uz maigākām ziemām turpināsies vismaz 50 gadus.
Ekologs Kokorins apstiprina šo tendenci, prognozējot silto ziemu skaita pieaugumu 2–3 reizes salīdzinājumā ar pēdējām desmitgadēm. Tas atbilst novērojumiem: pēdējie 10 gadi pastāvīgi ir bijuši vieni no siltākajiem visā novērojumu vēsturē.
Daudzviet izmaiņas ir īpaši izteiktas – sasilšanas temps šeit ir vairāk nekā 2,5 reizes lielāks nekā vidēji pasaulē. Tas noved pie ekstremālu laikapstākļu parādību pieauguma: sausuma, viesuļvētru, mežu ugunsgrēku.
Gaidāma ziema būs neparedzama: ar krasām temperatūras izmaiņām, slapju sniegu un salu. Februāris varētu būt īpaši grūts ar virkni atkušņu un salnu.
Tomēr..
Ko darīt? Labāk sagatavoties iepriekš: nostiprināt māju konstrukcijas, nodrošināt rezerves siltuma un enerģijas avotus. Un, protams, sekot līdzi prognozēm. Vasara ir beigusies, un arvien vairāk cilvēku prāto, kāds būs sācies rudens. Vai mums vajadzētu gaidīt garu “Indijas vasaru” vai, gluži pretēji, gatavoties agriem aukstiem laikapstākļiem un pirmajam sniegam oktobrī?
Simpsonu ilgtermiņa prognozes vienmēr ir varbūtības, taču pat tagad, balstoties uz klimata modeļiem un pašreizējām tendencēm, mēs varam iegūt vispārēju priekšstatu. “Life” pētīja sinoptiķu dienesta datus un meteoroloģiskās prognozes 2025. gada rudenim.
Kas sagaida rudenī laikapstākļu ziņā 2025. gadā
Gaidāmais rudens, saskaņā ar ekspertu provizoriskajām aplēsēm, turpinās pēdējo gadu vispārējo klimatisko tendenci: gadalaiki kļūst kontrastējošāki un mazāk paredzami. Temperatūras fons lielākajā daļā reģionu būs tuvu klimatiskajai normai vai nedaudz pārsniegs to, taču tas neizslēdz krasas izmaiņas un laikapstākļu anomālijas.
Klimata prognozes
Vadošie klimatologi norāda, ka globālā sasilšana noved ne tik daudz pie vienmērīga temperatūras pieauguma, cik pie atmosfēras procesu stabilitātes “satricināšanas”. Tas nozīmē, ka spēcīgu anticiklonu izraisītus neparasti silta un sausa laika periodus var aizstāt ar ilgstošiem lietus un aukstuma periodiem Atlantijas ciklonu dēļ.
Kvalificē klimata pārmaiņas kā vienu no 21. gadsimta galvenajām problēmām, uzsverot augsto sasilšanas tempu. Austrumeiropā tas izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās visos gadalaikos, stabilas sniega segas ilguma samazināšanās, īslaicīgu spēcīgu nokrišņu dienu skaita palielināšanās siltajā periodā un pilsētas siltuma salas lomas palielināšanās, kas pastiprina nakts karstumu un palielina siltuma slodzi centrā salīdzinājumā ar priekšpilsētām.
Globālie faktori (paaugstināta siltumnīcefekta gāzu koncentrācija, fona svārstības, piemēram, El Niño-La Niña) nosaka vispārējo tendenci, savukārt reģionālā kontinentalitāte un urbanizācija pastiprina vietējo reakciju. Tādējādi rudens laikapstākļi var sniegt gan rekordsiltu “Indijas vasaru”, gan negaidīti agru pirmsziemas iestāšanos. Eksperti neiesaka rēķināties ar vienmērīgu pāreju no vasaras uz ziemu.
Ko sagaidīsim Latvijā
Pirmdien sagaidāms pārsvarā saulains laiks, taču atsevišķos rietumu rajonos debesis brīžiem aizklās mākoņi, kas vietām var atnest arī īslaicīgas lietusgāzes. Vējš saglabāsies lēns, un agrās rīta stundās vietām būs novērojama migla, kas var pasliktināt redzamību. Dienas gaitā gaiss iesils līdz +21…+26 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Otrdien laika apstākļi būtiski nemainīsies – gaidāmas daļēji mākoņainas debesis, nokrišņi nav prognozēti. Turpinās pūst lēns austrumu vējš, tādēļ naktī un rīta stundās atsevišķos rajonos sabiezēs migla. Naktī gaisa temperatūra pazemināsies līdz +11…+16 grādiem, savukārt dienā tā paaugstināsies līdz +20…+25 grādiem.
Trešdien mākoņu daudzums palielināsies, un dienas laikā vietām iespējams lietus. Rietumu rajonos pastāv arī pērkona negaisa iespēja, kuru var pavadīt stiprākas lietusgāzes. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš. Nakts stundās gaisa temperatūra būs +10…+15 grādu robežās, bet dienā tā paaugstināsies līdz +21…+26 grādiem.
Nedēļas otrajā pusē Latviju arvien vairāk ietekmēs ciklons no rietumiem – lietus mākoņi aptvers plašākas teritorijas, un ceturtdien pieaugs arī austrumu, dienvidaustrumu vēja spēks, brāzmās tas sasniegs 15–19 m/s. Turpmākajās dienās gaisa temperatūra saglabāsies līdzīga: naktīs tā nebūs zemāka par +12 grādiem, bet dienās daudzviet saglabāsies virs +20 grādiem. Tikai nedēļas izskaņā vietām kļūs par dažiem grādiem vēsāks.
Lasi vēl: Ieslēdziet pagrieziena rādītājus pareizi: nianses, par kurām braukšanas instruktori jums nestāsta
Laikapstākļu anomālijas un tendences
Galvenā rudens tendence varētu būt tā nevienmērīgums. Septembris, īpaši Eiropas daļā, visticamāk, priecēs ar siltām dienām. Taču pāreja no oktobra uz novembri var būt ļoti strauja. Tieši šajā periodā centrālajos reģionos iespējamas pirmās nopietnās salnas un slapjš sniegs. Tas, kādi laikapstākļi būs 2025. gada rudenī, lielā mērā būs atkarīgs no ciklonu aktivitātes, kuru ceļu ar augstu precizitāti var paredzēt tikai dažas dienas iepriekš.
