Laulātais pāris iepazinās 1943. gadā, studentu ballē Juaņā. Otrā pasaules kara laikā šajā provincē nogādāja evakuētos Ķīnas iedzīvotājus.
Drīz vien armijā kā tulks tika iesaukts arī Cao, sākumā viņu nosūtīja uz Mjanmu un vēlāk uz Indiju. Vanga palika Ķīnā.
Cao 1945. gadā atgriezās no dienesta. Tajā pašā gadā viņi apprecējās un kopš tā brīža bijuši nešķirami.
Pēc 70 kopdzīvē pavadītiem gadiem dzīvesbiedri atgriezās tajā pašā parkā, kurā viņi mija laulības saites, tas bija viņu dzīves svarīgākais notikums.
“Viņi piedzīvoja grūtus laikus, karu, epidēmiju, bet vēl joprojām mīl viens otru. Mēs vēlamies viņiem atgādināt, cik svarīga bijusi viņu mīlestība,” paskaidro viņu jaunākais dēls, 60 gadus vecais Cao Pangpejs.
“Mums jārūpējas vienam par otru. Es vienmēr domāju par viņu, bet viņa – par mani,” savas mīlestības noslēpumu atklāj Cao Juehua.
“Kad būsim 100 gadus veci, atgriezīsimies šeit vēlreiz, labi?” Vanga saka vīram pēc atkārtotās laulību ceremonijas.
Avots: www.adme.ru
Tevi noteikti interesēs
- Savos 60 izdomāju aiziet uz randiņu, bet aizmuku pēc piecām minūtēm, jo ieraudzīju kaut ko viņa telefonā
- Marinēju sīpolus bez etiķa: pie šašlika pazūd no šķīvja pat ātrāk nekā pati gaļa
- Dzīvojam mazā dzīvoklī Jēkabpilī kopā ar vīramāti, viņa man mācīja kā gatavot, bet es pārtraucu to darīt vispār
- Šie ir mani mīļākie burkāni ziemai: uzreiz gatavoju veselu katlu un lieku ledusskapī – jo ilgāk tie stāv, jo garšīgāki kļūst
- Pēc aptuveni nedēļas gaisa temperatūra atgriezīsies virs nulles, savukārt vēl pēc nedēļas mūs var sasniegt ļoti spēcīgs aukstums, līdz pat –30 grādiem — auksto gaisa masu pusloka ietekmē
- Man ir 55 un pēc randiņa ar Sarmīti, es sapratu, ka man labāk būt vienam – stāstu par saviem secinājumiem















