ASV pilsētā, Mineapolisā, ir kāds vīrs- Alans Lavs. 11 vai 12 gadu vecumā viņš bija sapratis, ka viņš bija nonācis uz šīs zemes, tādēļ ka viņa uzdevums ir palīdzēt citiem. Nu viņš Mineapolisā ir zināms kā “Sviestmaižu vīrs”, jo viņa saikne ar trūkumā un nelaimē nonākušajiem šo garo gadu laikā ir tikai pastiprinājusies.
Agrāk viņš strādāja kā skolotājs, bet nu jau 16 gadus viņš ir aizgājis pensijā. Tas arī bija tas laiks, kad viņš aktīvi sāka iesaistīties bezpajumtnieku aprūpē. Viņš deva sev solījumu, ka katru nakti kopš tās dienas viņa pavadīs Mineapolisas ielās, lai sniegtu pārtiku, zeķes, segas un citas lietas bezpajumtniekiem un trūkumā nonākušajiem.
Viņa mini busa sānus rotā skaitlis 363, par ko cilvēki bieži prāto- ko tas nozīmē. Daudzi izsaka minējumu, ka tas ir dienu skaits, cik ilgi viņš ir nodarbojies ar rūpēm par bezpajumtniekiem, bet patiesību atklāj Alans sakot, :”Tas reprezentē to dienu skaitu gadā, kad lielākā daļa apkārt esošo cilvēku nedomā par trūkumā nonākušajiem.”
Tāpēc viņa viesistabā ir atrodami 17 ledusskapji, kuros glabājas vairāki tūkstoši sviestmaižu. Alana brālis viņam ir iedevis atslēgu uz savu neizmantoto dzīvokli, kurš tagad ir pilns ar zeķu un segu iepakojumiem, kurus viņš pa naktīm izdala bezpajumtniekiem. Par laimi viņam nav jādara šie labie darbi vienam. Alanam pagājušajā gadā vien palīdzēja 800 organizācijas, baznīcas, civilie iedzīvotāji, brīvprātīgo grupas, kuras palīdzēja izdalīt šos labumus trūkumcietējiem.
Avots: sooziq.com
