Atvērt šādus vēstures mistiskos vārtus šai meitenei nozīmēja atklāt svarīgu, tomēr konfrontējošu savas pagātnes daļu.
Šāds stāsts iedvesmo pašam paraudzīties savās saknēs un uzzināt, kāda ir bijusi mūsu senču pagātne un kādas asinis īsti mūsos plūst.
Mans vārds ir Sāra Katrīna, tomēr tas man nekad neko daudz nav nozīmējis. Esmu nosaukta savas vecvecmāmiņas vārdā, tomēr par viņu neko daudz neesmu zinājusi – tikai redzējusi viņas seju melnbaltās bildēs. Vairāk par savu vecvecāku vārdiem es nekā nezināju.
Šķir lapu tālāk, lai iepazītos ar raksta turpinājumu!
Tevi noteikti interesēs
- “Esmu samierinājusies ar savu likteni” – Olga Dreģe atklāti atskatās uz pagātni un dzīves mācībām
- Janvāra pēdējās dienas laikapstākļi pateiks priekšā, kad sniegs nokusīs: tā to noteica mūsu senči
- Kā paša spēkiem atkausēt sasalušu ūdensvadu: padomi, ja aizsalusi plastmasas caurule
- Laika ziņu redaktors Toms Bricis atklāj, ka latvieši nav gatavi šādiem laikapstākļiem: zināms iemesls
- Uldis Dumpis Inčukalnā atklāj 60 gadus glabātu noslēpumu: viss sākās tieši šajā stacijā
- Izīrēju radiem savu Purvciema dzīvokli; vēlāk stipri nožēloju







