Dailes teātra repertuārā šobrīd īpašu uzmanību piesaista izrāde “Sapņu novele”, kas skatītājus aizved neparastā un nedaudz biedējošā fantāziju pasaulē.
Iestudējums tapis pēc Artura Šniclera slavenā darba motīviem, kas savulaik izraisīja pamatīgu skandālu Vīnes sabiedrībā. Stāsts ir par cilvēka zemapziņu un slēptajām vēlmēm, kuras mēs bieži vien baidāmies atzīt pat paši sev. Uz skatuves šīs emocijas tiek izspēlētas ļoti tieši un vizuāli iespaidīgi, iesaistot māksliniekus no vairākām Eiropas valstīm.
Skandāls, kas pārtapa par mākslu
Kad Arturs Šniclers pirms simts gadiem sarakstīja “Sapņu noveli”, viņš satricināja toreizējo pieklājīgo sabiedrību. Tajā laikā runāt par cilvēka tumšākajām tieksmēm tik atklāti nebija pieņemts. Tomēr tieši šis drosmīgais skatījums padarīja darbu par klasiku, kas joprojām uzrunā mūsdienu cilvēku. Dailes teātrī šo stāstu jaunā gaismā cēlis Eiropā labi zināmais režisors Daniels Ragets kopā ar dramaturgu Saimonu Stīvensu.
Izrādes veidotāji ir centušies radīt atmosfēru, kurā robeža starp sapni un realitāti izplūst. Skatītājiem tiek piedāvāts ielūkoties tēlu dvēseles dziļumos, kurus parasti slēpj aiz pieklājības maskām. Lai to sasniegtu, iestudējumā tiek izmantoti neierasti vizuālie līdzekļi un spēcīga aktierspēle, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu zālē sēdošo.
Andra Buļa skarbā pieredze mēģinājumos
Aktieris Andris Bulis izrādē atveido tēlu vārdā Toms. Lai gan gala rezultāts uz skatuves izskatās fascinējoši, ceļš līdz tam aktierim nebūt nebija viegls. Sarunā ar izdevumu “Privātā dzīve” viņš neslēpa, ka mēģinājumu process viņam paliks atmiņā kā viens no smagākajiem posmiem dzīvē. Viņš to pat nodēvēja par “briesmīgāko laiku”, neskatoties uz to, ka uz skatuves viss šķiet plūstoši un skaisti.
Galvenās grūtības sagādāja tieši izrādes vizuālais noformējums. Viena no centrālajām ainām norisinās mālos, kas no malas skatītājiem izskatās ļoti efektīgi un mākslinieciski. Tomēr aktierim tas nozīmēja stundām ilgu uzturēšanos slapjā un nepatīkamā masā. Tas prasīja ne tikai fizisku izturību, bet arī lielu gribasspēku, lai spētu koncentrēties uz lomu un tēla emocijām.
Mālu realitāte: aukstums un slapjums
Andris Bulis atklāti stāstīja, ka “ķēpāšanās” ar māliem divu nedēļu garumā bija liels pārbaudījums. Aktieris uzsvēra, ka skatītāji zālē redz tikai iespaidīgu bildi, bet neizjūt to, ko jūtas aktieris uz savas ādas. Patiesībā māli ir auksti, slapji un rada lielu diskomfortu, kad tajos ir jākustas un jātēlo kaislīgas ainas.
Pirmizrādes vakarā Bulis ar humoru atzina, ka pat uz skatuves ne viss vienmēr norit pēc plāna – gadās arī nejauši pakrist šajā slidenajā masā. Neskatoties uz visām grūtībām un neērtībām, aktieris ir gandarīts par paveikto darbu. Šī pieredze parādīja, cik daudz mākslinieks ir gatavs ziedot, lai radītu skatītājiem neaizmirstamu un emocionālu pārdzīvojumu.
