Gandrīz visa pagājušā gada garumā valdība konsekventi uzturēja retoriku par nepieciešamību pēc stingras fiskālās disciplīnas un līdzekļu taupīšanas valsts mērogā. Kā galvenie iemesli šādam uzstādījumam tika minēti gan straujais aizsardzības budžeta pieaugums, gan vispārējā saspringtā situācija valsts kasē.
Ņemot vērā šos solījumus, Latvijas Televīzija (LTV) veica padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu, kā deklarētā taupība izpaužas praktiskā rīcībā – proti, kā ministrijas plāno rīkoties ar savu lielāko izdevumu pozīciju: darbinieku skaitu un atlīdzības fondu.
LTV aptaujāja visas četrpadsmit Latvijas Republikas ministrijas, aicinot tās sniegt skaidras prognozes 2026. gadam: vai tiks mazināts strādājošo skaits un kādu finansiālo ieguvumu tas sniegs valstij. Iegūtā informācija liecina, ka situācija resoros ir krasi atšķirīga un kopējā aina ir visai nevienmērīga.
Reālas atlaišanas un miljonu ietaupījumi: tikai dažos resoros
Dati rāda, ka faktiska amata vietu likvidēšana plānota tikai nelielā daļā ministriju. Visizteiktākā taupība vērojama Finanšu ministrijā, kuras paspārnē plānots likvidēt vairāk nekā četrus simtus štata vietu. Jāpiebilst, ka absolūti lielākā daļa no šīm izmaiņām skars Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas šobrīd piedzīvo iekšējas reformas.
Līdzīgu kursu, kaut mazākos apjomos, izvēlējušās arī Zemkopības un Ekonomikas ministrijas. Citos resoros izmaiņas ir drīzāk kosmētiskas – vai nu tiek samazināts niecīgs amata vietu skaits, vai arī notiek to pārdale starp dažādām apakšstruktūrām. Piemēram, Ārlietu ministrija apstiprināja, ka štatu mazināšana skars atsevišķas Latvijas vēstniecības ārvalstīs, tomēr izvairījās nosaukt konkrētu skartu cilvēku skaitu.
Zīmīgi, ka aptuveni pusē ministriju – sešās no četrpadsmit – darbinieku skaita samazināšana 2026. gadā vispār netiek plānota. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija izvēlējās vispār nesniegt atbildi uz žurnālistu jautājumiem par personāla politiku.
Finansiālais ieguvums: kur paliek ietaupītā nauda?
Analizējot budžeta pozīcijas, redzams, ka tiešs un vērā ņemams ietaupījums no štatu mazināšanas fiksēts tikai trīs ministrijās:
Finanšu ministrijā: ietaupījums pārsniedz 9 miljonus eiro;
Zemkopības ministrijā: vairāk nekā 3 miljoni eiro;
Ekonomikas ministrijā: vairāk nekā 1 miljons eiro.
Šīs ir vienīgās valsts pārvaldes iestādes, kas skaidri definē saikni starp personāla skaita mazināšanu un budžeta līdzekļu atbrīvošanu. Pārējās ministrijas meklē citus ceļus, kā ierakstīties taupības rāmjos. Bieži vien runa nav par reālām atlaišanām, bet gan par procesiem, kas mazāk skar esošos darbiniekus: grāmatvedības funkciju centralizāciju, mēnešiem tukšu vakanču likvidēšanu (kas budžetā pastāv tikai “uz papīra”) vai prēmiju un piemaksu fonda samazināšanu.
Nākotnes perspektīva: valdības kopējais uzstādījums 2027. gadam
Lai gan par 2026. gadu vēl nav pieejams vienots un precīzs kopējā ietaupījuma skaitlis atlīdzības jomā, Ministru kabinets jau ir pieņēmis konceptuālu politisko lēmumu par tālāko nākotni. Sākot ar 2027. gadu, taupība vairs nebūs katras ministrijas brīva izvēle vai “labās gribas” akts.
Valdība ir noteikusi kopēju uzstādījumu visai valsts pārvaldei – atlīdzības izdevumiem 2027. gadā ir jāsamazinās par gandrīz 59 miljoniem eiro. Tas ir ievērojams apjoms, kas prasīs daudz nopietnāku izvērtējumu un, visticamāk, arī sāpīgākus lēmumus visā valsts pārvaldes aparātā, lai sasniegtu nosprausto politisko mērķi un sabalansētu valsts tēriņus ar tās iespējām.
