«Visiem atnāca, bet man – nē»: vai banka drīkst aizkavēt algu, kas ienāk kartē
Man šķiet, ka gandrīz vairs nav palicis uzņēmumu, kuri izmaksā algu “uz rokas”. Vismaz lielu uzņēmumu noteikti nē. Visur noteikti ir „algas projekts” – līgums ar kādu banku par darba algas pārskaitīšanu darbiniekiem uz kartēm.
Un, protams, visizplatītākā problēma ar algas karti ir algas izmaksas kavēšanās. Tas ir ļoti nepatīkami, jo īpaši tad, ja darbinieks nonāk situācijā, kad visiem apkārtējajiem alga ir ienākusi, bet viņam – nē, turklāt grāmatvedība viņu sūta uz banku, bet banka – atpakaļ uz grāmatvedību.
Kā notiek algas izmaksa uz darbinieku kartēm
Algas izmaksāšana darbiniekiem algas projekta ietvaros notiek diezgan vienkārši: Uzņēmums nosūta bankai algu izmaksa sarakstu (vai algas reģistru) un pārskaita kopējo summu.
Reģistrs ir saraksts ar darbiniekiem, kur norādīts darbinieka vārds, uzvārds, pases dati, konta (vai kartes) numurs, kā arī summa, kas jāieskaita attiecīgajā kontā. Banka, saņemot pārskaitījumu un reģistru, veic līdzekļu ieskaitīšanu darbinieku kontos. Kā redzams, viss ir pietiekami vienkārši, un šķiet, ka kavējumiem nevajadzētu būt, taču tomēr tie notiek.
Kāpēc kavējas algas izmaksa
Ja pajautāsiet uzņēmuma darbiniekiem, tad visdrīzāk dzirdēsiet: „banka speciāli aizkavē algu, lai ‘apgrozītu mūsu līdzekļus’”. Nezinu, kā viņi iedomājas to apgrozīšanu, bet labi zinu, kā notiek algas ieskaitīšana kartēs – pats vairākus gadus strādāju ar algas klientiem.
Te ir galvenie algas izmaksas kavējumu iemesli:
-Bankā ir saņemti līdzekļi, bet nav saņemts reģistrs.
-Bankā ir saņemts reģistrs, bet nav ienākuši līdzekļi.
-Iesniegtajā reģistrā ir kādas kļūdas, un reģistra summa nesakrīt ar maksājuma uzdevuma summu.
-Uzņēmums ir nosūtījis līdzekļus ar vairākiem maksājumu uzdevumiem, bet kādu iemeslu dēļ ne visi ir nonākuši bankā.
Visos šajos gadījumos banka sazinās ar uzņēmuma darbiniekiem, kas atbild par algām, un lūdz izlabot kļūdas. Nu, izņemot gadījumu, kad nav saņemti līdzekļi – tad banka vienkārši gaida to ienākšanu.
Dažreiz, ja kļūda attiecas tikai uz vienu vai dažiem darbiniekiem (piemēram, norādīts nepareizs konta numurs vai pases dati), banka var ieskaitīt algu visiem pārējiem.
Taču arī šajā gadījumā problēma tiek risināta caur uzņēmuma grāmatvedību. Ja grāmatvedība atsūtīs jaunu reģistru ar pareiziem datiem konkrētajam darbiniekam, banka līdzekļus ieskaitīs. Ja šāds paziņojums netiks saņemts, tad pēc dažām dienām tā tiks atgriezta atpakaļ.
Lasi vēl: Sieviete 60+ nespēj “palaist” savu vīru un jūtas neviena nepieņemta
Vai banka var vienkārši tāpat aizkavēt algas izmaksu
Ja tagad painteresēsieties par algas projektu nosacījumiem jebkurā bankā, jums atbildēs, ka līdzekļi tiek ieskaitīti ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad no uzņēmuma ir saņemti līdzekļi.
Tas nozīmē, ja summa ir ienākusi šodien, tad uz darbinieku kartēm tai ir jānonāk rīt. Citādi būt nevar, jo banka līdzekļus ieskaita tieši kartes kontos, apejot jebkādus starp kontus. Tātad šos līdzekļus vienkārši nav iespējams „iesaldēt” nekur pa vidu.
Vienīgais izņēmums – ja ir ienākusi summa, bet nav reģistra. Šādā gadījumā banka var ieskaitīt summu kontā „līdz noskaidrošanai”, jo nav informācijas, kam šie līdzekļi paredzēti. Bet tiklīdz šī informācija tiek saņemta, t.i., uzņēmums iesniedz reģistru, nauda tiek ieskaitīta darbiniekiem tajā pašā dienā.
Tāpēc, ja jums vai jūsu kolēģiem „banka aizkavēja algu”, vislabāk vērsties nevis bankā, bet savā grāmatvedībā. Galu galā, atbilstoši Darba likumam, tieši darba devējs ir atbildīgs, ja tiek pārkāpti algas izmaksas termiņi.
