Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks saņemt informāciju no bankām par fizisko personu un uzņēmumu skaidrās naudas iemaksām, kas pārsniedz 750 eiro, kā arī par skaidrās naudas izmaksām, sākot no 1500 eiro, tomēr tas nav viss.
Lai gan šī datu apstrāde noritēs automātiski un no iedzīvotāju puses netiks prasīta papildu informācija, šāds solis sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi un satraukumu. Šīs izmaiņas ir daļa no valdības iniciatīvām, kuru mērķis ir atklāt nelegālo darba samaksu aploksnēs — gan to maksātājus, gan saņēmējus.
Ziņa par to, ka bankām turpmāk būs jāziņo VID par klientu skaidrās naudas darījumiem, sabiedrībā radījusi krasu reakciju. Cilvēki bažījas, ka šādā veidā valsts iestādes iegūs tiešu piekļuvi viņu personīgajiem finanšu paradumiem.
Vai VID detalizēti pārskatīs katru skaidrās naudas darījumu?
Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta direktore Jana Salmiņa uzsver, ka nav pamata satraukumam par to, ka VID detalizēti pārskatīs katru skaidrās naudas darījumu: Ja kādam ir bažas, ka katru izņemšanu vai iemaksu VID individuāli analizēs — tā nebūs. Dienestam nav ne resursu, ne vajadzības to darīt.
Līdz šim VID nebija pieejas datiem par skaidrās naudas apriti. Finanšu nozares asociācija aprēķinājusi, ka pēc jauno sliekšņu ieviešanas dienests ik mēnesi saņems informāciju par aptuveni 28 tūkstošiem cilvēku, kuri kopumā iemaksājuši 43 miljonus eiro jeb vidēji ap 1500 eiro katrs.
Tajā pašā laikā dati par skaidrās naudas izmaksām liecina, ka mēnesī šo slieksni pārsniedz aptuveni 3800 privātpersonu, kas izņem ap 23 miljoniem eiro, kā arī ap 540 uzņēmumu, kas kopumā izņem ap 60 miljoniem eiro.
Lasi vēl: Tiek atjaunināta informācija par laikapstākļiem septembrī: ”Trakākais būs no oktobra sākuma”
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norāda, ka pēc ekspertu aprēķiniem, skaidrās naudas aprites uzraudzība varētu valsts budžetā ienest papildus trīs miljonus eiro gadā no neiekasētajiem nodokļiem. Neraugoties uz to, informācija par šādiem darījumiem VID vēl nav sākta nodot. Lai gan likumdošanas izmaiņas ir stājušās spēkā jau no janvāra, tehniskā ieviešana ir aizkavējusies. Šobrīd vēl tiek izstrādāti mehānismi, kā šos datus strukturēti nodot un analizēt.
Banku pienākums būs ziņot par katru darījumu, kas pārsniedz noteikto slieksni, taču datu apstrāde un potenciālo risku identificēšana tiks veikta ar automatizētas sistēmas palīdzību.
Kāds anonīms cilvēks ir paudis pārdomas par to, kā jaunie noteikumi varētu ietekmēt ceļošanas iespējas un privāto finanšu brīvību: Manuprāt, noteiktais darījumu slieksnis ir nesamērīgi zems. Dodoties ceļojumā, it īpaši uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, vienmēr ir vajadzīga skaidra nauda. Līdzīga situācija ir gadījumā, ja nolēmu braukt uz Vāciju un tur iegādāties automašīnu tirgū – šādos apstākļos skaidrās naudas nepieciešamība ir pašsaprotama. Es uzskatu, ka pieļaujamā robeža skaidras naudas izņemšanai vajadzētu būt vismaz desmit minimālo algu apmērā.
Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka šāda kārtība būtiski palielinās birokrātisko slogu. Lai apstrādātu šādu datu apjomu, neizbēgami būs nepieciešami papildus resursi – gan cilvēkresursi, gan tehnoloģiskie. Un arī man kā parastam iedzīvotājam tas nozīmē papildu apgrūtinājumu un stresu. Būs pastāvīgs uztraukums, ka jau pie nelielas summas pārsniegšanas – pat, teiksim, par 50 centiem – var sekot aizdomas, izmeklēšana vai pat sods. Tas rada sajūtu, ka kāds grib noteikt, kā es varu glabāt un izmantot savus paša godīgi nopelnītos uzkrājumus.
Viņš uzsver, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos daudzi cilvēki izvēlas uzglabāt līdzekļus arī skaidrā naudā – drošības nolūkos. Tādēļ šāda rīcība nedrīkstētu automātiski tikt uzskatīta par aizdomīgu vai prettiesisku.
VID uzsver, ka gaidāmi arī sodi par attiecīgajām darbībām
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
