Kā skaidro VID vadītāja, piemēram, ja fiziskā persona oficiāli pelna 500 eiro mēnesī, taču regulāri iemaksā kontā 800 eiro, tas var kalpot par pamatu aizdomām par aplokšņu algu. Šādā gadījumā VID var uzsākt komunikāciju ar personu un, ja apstiprināsies, ka nauda nāk no nelegāliem ienākumiem, sekos aprēķins gan par iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan par sociālajām iemaksām.
Finanšu nozares pārstāvji pret šiem pienākumiem iebildumus neizsaka, taču brīdina, ka sistēmas pielāgošana prasīs ievērojamu laiku. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norāda: Runājot par desmitiem tūkstošu darījumu, šāda uzraudzība nozīmēs būtisku slodzi un izmaksas bankām. Ir vajadzīgs pietiekams laiks, lai sagatavotos šādai ziņošanai — tas var aizņemt no sešiem mēnešiem līdz gadam.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka noteiktie robežsliekšņi — 750 un 1500 eiro — ir pārāk zemi. Pēc viņu domām, efektīvāka pieeja cīņai ar aplokšņu algām būtu reāli sodi arī to saņēmējiem.
Lasi vēl: Kādus cilvēkus nekad nevajadzētu žēlot – nedariet to, citādi situāciju padarīsiet vēl sliktāku
LDDK viceprezidente Ināra Pētersone arī apšauba nepieciešamību uzraudzīt skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem. Mēs neesam dzirdējuši pamatotus argumentus, kāpēc tas būtu nepieciešams. Vienīgais, ko dzirdam no valsts pārstāvjiem — dažos gadījumos uzņēmumu īpašnieki izņem dividendes un izmanto tās nelegālām algām. Bet vairums ieguldījumu tiek virzīti uzņēmuma attīstībai, un tikai neliela daļa reāli izņem dividendes. Mūsuprāt, tas ir mēģinājums ierobežot visus, balstoties uz izņēmumiem.
Pētersone arī aicina turpināt diskusiju par fiziskās personas atbildību aplokšņu algu saņemšanas gadījumos, meklējot līdzsvarotu un taisnīgu risinājumu.
