Lielāko daļu vinješu likmju palielinājums kravas automašīnām, kas tika iestrādāts grozījumos Autoceļu lietošanas nodevas likumā, netika pamanīts no atbildīgajām amatpersonām un deputātiem tehniskas kļūdas dēļ. Šo faktu atzinis Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (“Progresīvie”).
Šī kļūda noveda pie situācijas, ka likumprojekta apstiprināšanas gaitā nedz Ministru kabinets, nedz Saeimas atbildīgo komisiju deputāti neuztvēra lēmumu, kurš vēlāk izraisīja plašus zemnieku un uzņēmēju protestus.
Tādējādi, tikai dažas dienas pēc tam, kad likums bija pieņemts, Valsts prezidents to atgrieza, un Saeimai to būs jāvērtē atkārtoti.
Kā radās problēma un kas notika ar likmi?
Autoceļu lietošanas nodevas likums tika skatīts kā būtiska sastāvdaļa no 2026. gada valsts budžeta likumu pakotnes. Sākotnēji politiķi atbalstīja priekšlikumu no 1. janvāra palielināt vinješu likmes kravas auto, kuru masa pārsniedz 3 tonnas.
Kā piemēru var minēt, ka N1 kategorijas vieglajam komerctransportam (autobusiņiem) ar masu no 3,001 līdz 3,5 tonnām, kas aprīkoti ar “Euro VI” dzinējiem, gada vinjetes likme tika paredzēta no 260 eiro palielināt līdz 360 eiro, bet dienas vinjete – no 5 līdz 7 eiro. Šāds likmes palielinājums izsauca pretestību no zemniekiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri visu gadu izmanto šīs kategorijas transportlīdzekļus savas produkcijas piegādei.
Pēc tam, kad likuma grozījumi tika pieņemti, zemnieki sāka protestēt pret nesamērīgo likmju celšanu. Rezonanses rezultātā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs likumu atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Tehniskā kļūda un anotācijas trūkums
Jautājums par to, kāpēc radās šāda situācija, ka Saeimai jāvērtē tikko pieņemts likums, tika atklāts, ka tika ignorēti nozaru iebildumi.
Kad likuma grozījumi tika iesniegti publiskajai apspriešanai augustā, tika saņemti oficiāli iebildumi no Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas un Auto asociācijas – abas organizācijas iebilda pret likmju celšanu N1 kategorijas transportam. Tomēr, skatot likumprojektu tālākajās instancēs, gan valdībā, gan Saeimā Satiksmes ministrijas sagatavotajā anotācijā nebija norādes uz šo saņemto iebildumu esamību.
Ģirts Dubkēvičs skaidroja Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, ka šī situācija bija radusies tehniskas rakstura kļūdas dēļ. Ielogojoties Tiesību aktu portālā (TAP) caur ministrijas profilu, šī informācija par iebildumiem nav parādījusies, kamēr no ārpuses tā bijusi redzama. Jāatzīmē, ka TAP ir elektroniska dokumentu sagatavošanas un apstiprināšanas sistēma, kas valdībā darbojas jau ilgāk par četriem gadiem.
Tieši šī iebilstās informācijas nepamanīšana bija viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc Valsts prezidents likumu atgrieza otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Saeimas deputātu loma un budžeta “skrējiens”
Sakarā ar to, ka Autoceļu lietošanas nodevas likums tika skatīts kā daļa no apjomīgās valsts budžeta likumu pakotnes, Saeimas deputāti, tostarp Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nereti nelasa visus likumprojektus detalizēti, bet paļaujas uz anotāciju.
Kā atzina Saeimas Budžeta komisijas deputāts Edgars Putra (“Apvienotais saraksts”), kurš bija pirmais, kas pamanīja, ka izmaiņas ietekmēs zemniekus un MVU: “Mēs skatāmies likumprojektu, mēs skatāmies anotāciju. Anotācijā skaidri un gaiši rakstīts: iebildumi netika saņemti.” Tādējādi, neredzot iebildumus anotācijā, deputāti uzskatīja, ka likumu var apstiprināt. Šī situācija, pēc Putras domām, jāskaidro valdībai.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzina, ka šoreiz šīs detaļas “neviens nepamanīja”, norādot, ka ne tikai viņi, bet arī Budžeta komisijas locekļi bija palaiduši šo informāciju garām.
Atbrīvojuma pagarināšana zemniekiem
Tagad Saeimas deputātiem būs jāvērtē likums atkārtoti, un plānots veikt nepieciešamos labojumus. Lai mazinātu zemnieku sašutumu, tiek plānots pagarināt atbrīvojumu no vinjetes maksas. Līdz šim atbrīvojums attiecās tikai uz ražas laiku (no 10. jūlija līdz 30. septembrim) tiem zemniekiem, kuri savus spēkratus reģistrē Lauku atbalsta dienestā (LAD). Turpmāk šis atbrīvojums ir paredzēts deviņus mēnešus gadā – no 1. marta līdz 30. novembrim, tādējādi ievērojami atvieglojot zemnieku ikdienas saimniecisko darbību.
