Kad tēvs devās aizsaulē, abām māsām likās, ka zeme zem kājām sagrīļojas. Ne tāpēc, ka viņš būtu bijis runīgs vai sirsnīgs cilvēks — nē, tēvs bija drīzāk kluss, darbos iegremdēts vīrs, kurš mīlēja kopt zemi, salabot žogu un sēdēt verandā ar tasi tējas rokās.