Es atceros, ka tēvam jau no laika gala bija tukša gurķu burka, kuru viņš katru vakaru piepildīja ar monētām no savām bikšu kabatām.
Kā mazu bērnu, mani vienmēr aizrāva skaņa, ko radīja burkā krītošās monētas. Tās jautri skanēja, kad burciņa bija gandrīz tukša. Laika gaitā, piepildoties burkai, skaņa kļuva arvien trulāka. Es tupus un rāpus aplūkoju rūsganās un sudrabainās monētas, kas mirdzēja kā pirātu dārgumi, īpaši tad, kad guļamistabā iespīdēja saule.
Lai turpinātu lasīt stāstu, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- 7 atšķirības starp pilsētnieču un lauku sieviešu frizūrāmby Rinalds Bergmanis
- Tā nav nedz ģerānija, nedz lavanda – viens augs, kas ir īpaši izturīgs un piemērots šim pavasarim, lai izrotātu savu balkonuby Oskars Andersons
- Meteorologi skaidro, ka 2025. gada vasara būs murgs – paskaidro arī iemeslusby Sandra Ločmele