Vīrs inženieris – kā izskatās jubileja, kurā pat trimmeris sāk strādāt no prieka. Tad ļaujiet pastāstīt…
Un ko jūs domājat?! Vakar mūsu viesi aizbrauca, un vasara izslēdzās. Burtiski: piektdien līdz tumsai sēdējām vieglās drēbēs, bet vakar, kad ārā vēl bija gaišs, pie kašmira lakata pievienoju vispirms džemperi, bet pēc tam jau arī jaku.Un nosalu…Nu ko, nācās steidzami ņemt ārā ārkārtas krājumus un laikus nosvinēt iepazīšanās 10. gadadienu! 🤣
Tiesa gan, ēst es vairs nevarēju. Nācies uzkost zaļumus un maizīti mērcēt salātu mērcītē. 😁 Par Inženieri neuztraucieties, viņa vakariņas bija pilnvērtīgas un sabalansētas. Ar kārtīgu gaļas gabalu, nu protams! 😁 Ak, cik gardi cepti baklažāni piedevām! Tā-ā…
Sasildījos es ātri un pēkšņi sapratu, ka pati viņai kaut ko pavadījumā piebalsoju… Bet Inženierim ir absolūtā dzirde. Viņš saka: vai tu dziedi? Tā ir Alsu dziesma? Šī te?
Un pats jau apzināti nodziedāja. Un uzminēja! Izrādās, ka tieši to arī dziedāju, pati to nezinot! 🤣 Bet kāda tā dziesma un kādi vārdi… Atcerējāmies, atcerējāmies, šķiet, atradām vienu vārdu: “dažreiz”. Es paskatījos internetā. Un, jā, ir tāda dziesma! Un tad… Te uz galda mans telefons. Bet tajā — mūzika! Sākumā dziedājām līdzi Alsu, bet pēc tam ta-a kā aizgājām!
Tas jau mēs bijām pie kompota tikuši. Sildīties un aromātam ar to pietika. Un nebūtu jau slikti apstāties pie dziesmām! Bet nē — bijām gan laukā ar zirgu, gan pie upes ar kazaku, gan līdz mājām nonācām — nu, tas jau ar grūtībām, tiesa.
Labāk būtu man sēdēt un lekciju klausīties! Uz kādas Alsu dziesmas piemēra, kur kaut kas tur krīt zemāk, Inženieris man izskaidroja, kas ir “bridžs” dziesmā. Oi, nē, man neprasiet, MI labāk pastāstīs. Nu vai arī pats Inženieris! 🤣
Tad vēl viena tālā taciņa mūs aizveda. Un mēs gājām dancot! Mums taču jubilejas vakars — 10 gadi, kopš iepazināmies! Nu, protams, dziedāju! Pēc tam atcerējos, kā “šļūca” trakulīgie gadi, un pēc tam — par gaismām tālu aiz upes. Ak, cik labi palika! Es pat iemigu — uz kādām divām stundām.
Tāpēc šodien man bija pilnvērtīga “slinkošanas diena”. Es gulēju un palasīju. Un nemaz sirdsapziņa nekaitināja, ka Inženieris te režģus šašlikam mazgāja, te vispār par kalēju pārvērtās! Uhh!!! Un šķembas uz visām pusēm!
Jālikvidē satrunējis celms — ko viņš te skatu bojā
Bet tagad jums atzīšos. Vakar rakstīju guļamkrēslā uz lieveņa. Protams, dāvanas biju sagādājusi savam inženierim, jo viņam vēl joprojām patīk visādas interesantas lietas, kas viņam palīdz darbos.
Patīk no tām kaut ko uzmeistarot, sakombinēt. Lai tās atrastu, vajadzēja piecelties. Vakar tas bija praktiski neiespējami. Tāpēc arī uzrakstīju, ka nezinu, kur tās ir. Caur sienu jau neredz! Tāpēc tagad lielīšos. Lūk, power banka.
Ak, un kāda forša lieta! Es te patlaban ar to apskāvusies, lai nevajadzētu šķībi sēdēt pie rozetes. Tā kā dāvanu autors ir elektrisks cilvēks, viņš smalki noprata, kas laukos vienmēr vajadzīgs.
Lasi vēl: Suns atveda kucēnu no meža, bet drīz vien cilvēki saprata, ka tas ir kāda savvaļas dzīvnieka mazulis
Lukturīši! Lūk, viens — daudzfunkcionāls. Var ieslēgt stara režīmu, bet var arī ar šo taisnstūri ceļu izgaismot, un tas ir jaudīgāks. Bet galvenais — šis lukturis darbojas no saules baterijas! Es biju sagādājusi vēl dažas līdzīgas dāvanas un arī visi ciemiņi, kas nāca, zināja ko var uzdāvināt manam vīram un man kā viņa sievai.
Ciemā mēs esam kļuvuši par pāri, kas visu var salabot, visu var atjaunot. Dzīvojot ar viņu kopā, mēs esam daudz ko uztaisījuši. Augstās dobes, laistīšanas sistēmu.
Pats pirmais mana inženiera izgudrojums, kad tikko sākām dzīvot kopā bija paštaisīts zāles pļāvējs. Jūs neticēsiet – viņš to pagatavoja no veciem bērnu ratiņiem un zāģa motora. Žēl, ka es to nenofotografēju. Visam viņš atrod pielietojumu. Vai tās būtu trubas vai vecas kastes.
Jau vakar es lielījos, cik man paveicies ar vīru un draugiem. Olga mani nomierina, bet mans inženieris prot salabot visu: žogus, mērītājus, jumtus, kafijas dzirnaviņas, televizorus, gaismas mūziku… Un, lūk, vakar, pirms atnāca ciemiņi, Inženierim apklusa trimmeris. Viņš nolēma ne mest laukā, bet protams salabot.
Lasi vēl: Kāds vīrietis nopirka mazu kucēnu, bet pēc gada tas izauga par milzīgu zvēru
Atnāca viesi, apskāvāmies, priecājamies… Dzird — kaut kas zum… Jā, trimmeris izdzirdēja un pats atkal pie darba ķērās!!!
Divi inženieri. Nu, par draudzību! Un par mīlestību! Un par dāvaniņām, vai ne? 😍 Tā nu mūsu jubilejas vakars, kas sākās ar vēsumu un nejaušu dziesmu, pārvērtās par siltuma, smieklu un draudzības svētkiem. Bija dziesmas un dejas, bija dāvanas, kas iepriecina sirdi un atvieglo ikdienu, un pat brīnumi — kā trimmeris, kas atdzīvojās pareizajā brīdī. Un mans vīrs – cilvēks ar zelta rokām.
