Otrdien Ekonomisko lietu tiesa saņēma krimināllietu, kuru sagatavojusi Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. Uz apsūdzēto sola sēdīsies kāds Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneša palīgs.
Viņam izvirzītas nopietnas apsūdzības par konfidenciālas informācijas prettiesisku izpaušanu un mēģinājumu izspiest materiālu labumu, izmantojot savas darba sniegtās priekšrocības.
Dienesta stāvokļa izmantošana mantkārīgos nolūkos
Apsūdzētais, pildot savus tiešos amata pienākumus, ieguva likumīgu piekļuvi krimināllietas materiāliem, kas atradās sākotnējā pirmstiesas izmeklēšanas posmā. Tā vietā, lai sargātu izmeklēšanas noslēpumu, amatpersona izvēlējās šo uzticēto informāciju izmantot privātai peļņai. Jau tajā pašā dienā, kad viņš iepazinās ar lietas saturu, mantkārīgu motīvu vadīts, viņš uzsāka nelikumīgas darbības, lai pieprasītu 500 eiro lielu atlīdzību no procesā iesaistītas personas.
Digitālā saziņa un slepena informācijas vākšana
Lai paliktu nepamanīts, tiesneša palīgs izmantoja mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Viņš patstāvīgi uzrunāja kriminālprocesā iesaistīto pusi, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu e-pasta adresi un ziņapmaiņas lietotni “Telegram”. Saziņas gaitā apsūdzētais, lai pierādītu savu piekļuvi lietai, atklāja daļu no neizpaužamajām ziņām.
Kā liecina Ģenerālprokuratūras sniegtā informācija, viņš bija rūpīgi gatavojies informācijas tirgošanai – ar savu personīgo mobilo tālruni nofotografējis ne mazāk kā 52 attēlus, kuros bija fiksēti konkrētās lietas materiāli. Par pilnu šo dokumentu kopiju nodošanu viņš pieprasīja solīto samaksu.
Neīstenotais noziegums un sekas
Lai gan apsūdzētā persona veica visas nepieciešamās darbības, lai pabeigtu iecerēto noziegumu un saņemtu naudu, viņa plāns cieta neveiksmi no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ. Materiālās vērtības netika saņemtas, un krimināllietas slepenie dokumenti pilnā apjomā kriminālprocesā iesaistītajai personai netika nodoti. Neraugoties uz to, ka darījums nenotika, pats fakts par ziņu izpaušanu un naudas pieprasīšanu ir krimināli sodāms pārkāpums.
Sistēmas integritāte un ekspertu vērtējums
Virsprokurors Jānis Omuls, komentējot šo incidentu, uzsvēra, ka informācijas aizsardzība tiesu sistēmā nav tikai tehnisks pienākums, bet gan tiesiskas valsts pamats. Jebkura noplūde var nopietni kaitēt izmeklēšanas gaitai, apdraudēt liecinieku drošību un graut sabiedrības ticību taisnīgumam.
Tāpat virsprokurors vērsa uzmanību uz to, ka šādu risku novēršanai ir kritiski svarīgi ne tikai rūpīgi atlasīt darbiniekus, bet arī nodrošināt tiem atbilstošu atalgojumu. Tas kalpotu kā papildu drošības spilvens pret korupcijas kārdinājumiem un veicinātu augstāku atbildības sajūtu valsts pārvaldes institūcijās.
