Rezultāts, kuru nav iespējams nepamanīt
Šeit ir stāsts. Manā dārzā ir divas tomātu rindas: pa kreisi tās, kuras “pārbaudei” atstāju bez papildmēslojuma. Pa labi – tās, kurās maija beigās ieliku pa karotei kaulu miltu.
Salīdzinājums – kā diena pret nakti. Pa kreisi plānas, vārgas, ar pelēcīgām lapām. Pa labi – kāts pirksta biezumā, lapas kuplas kā kroņa, ziedēšana kā pavasara koks. — Tik vien kā karoti kaulu miltu. Zemē. Savlaicīgi.
Ar gurķiem tāpat. Ar pipariem arī. Pat kāposti ir sulīgāki, stiprāki, bez liekas “taukainības”. Un galvenais – tiem nav kaitēkļu. Neizvelk no augsnes atlikumus, neprasa neko papildus. Stāv kā karavīri un priecē acis.
Ka lielākā daļa pieļauj trīs kļūdas. Tieši pēc saraksta:
Ber pa sausu augsni no augšas. Viss aizpūšas vēja dēļ vai vienkārši guļ bezjēdzīgi.
Pat nelaista pēc tam. Bet miltiem vajag mitrumu, lai izšķīst augsnē.
Pielieto pārāk vēlu – jūnijā vai pat jūlijā. Bet tad jau ir par vēlu. Laiks pagājis, augs ir stressā.
Un tagad uzmanību! Ja jūs ieliekat maija beigās siltā, mitrā augsnē, nosegta ar mulču vai vismaz vaļīgu zemi un uzliet silto ūdeni – tas arī viss. Nekas vairāk nav vajadzīgs. Pilnīgi nekas.
Esmu to pārbaudījusi pati. Ne vienu vien sezonu. Un katru reizi viens un tas pats: gurķi kā gurķi, kāposti kā bungas, tomāti piepildās, nesaplīst. Un viss tas bez bezgalīgām mēslošanas reizēm. Bez liekas rosīšanās.
Maija beigas — tas ir labākais laiks.
Viena karote kaulu miltu pie saknes.
Aizklāj ar zemi vai mulču. Aplaista.
Un aizmirst. Labā nozīmē.
Līdz sezonas beigām dobes pašas sevi baro.
Lasi vēl: Mīļākais maija mēslojums ziemas ķiplokiem lielu un stipru galviņu augšanai
Kaimiņi brīnās, jūs atpūšaties, bet raža kā no izstādes. Tāpēc neskrieniet pakaļ brīnumiem burciņās. Nesekojiet reklāmām. Dažreiz visa ģeniālā slēpjas vienā karotē. Īpaši, ja laicīgi. Piekrītat?
