Tiklīdz piesēdos darbā pie galda, kolēģe telefonā parādīja bildes no Jūrmalas un es nezināju kur likties…

(labots)

Nedēļas pirmā diena atkal sākās ar problēmām… Nekad nebija runas par to, ka Daniels varētu palīdzēt Annijai mājas darbos viņu Āgenskalna dzīvoklī: vīrietis tai ziņā bija nekāds… 

Viņš nekad pat neizskaloja aiz sevis krūzīti un netīros traukus pat neielika  izlietnē. Kad Annija atgriezās mājās no darba, katru vakaru viņai priekšā stāvēja šķīvju, karošu, dakšu, pannu un katlu Everests.

Pirmos divus gadus pēc laulības  sieviete paklausīgi veica visus mājas darbus: mazgāja, gatavoja ēst, tīrīja, gludināja. Bet pēc tam, uzklausījusi kolēģu stāstus, sāka vairāk protestēt…. Bet pozitīvus rezultātus tas nedeva – Daniels turpināja pēc sevis atstāt pilnīgu haosu.

Pretenzijām sakarā ar uzmanības un rūpju trūkumu pievienojās rājiens par tēmu “kāpēc tu pēc sevis nesakop?”. Daniela atbilde uz šo aktuālo jautājumu ārkārtīgi kaitināja Anniju. Vīrietis allaž apgalvoja, ka ir aizmirsis.

Viņš aizmirsa iemest netīrās zeķes veļas grozā, aizmirsa noņemt krūzīti no kafijas galdiņa viesistabā, aizmirsa iznest atkritumus un iemērkt paplāti ar sadedzinātas gaļas atliekām karstā ūdenī.

Arī šodien, atvēruši acis, Annija ieraudzīja nekārtību, kas valdīja viņu guļamistabā. Daniels pamodās pirms sievas un jau bija paspējis atstāt nekārtību. Annija atrada vīru virtuvē. Viņš mierīgi dzēra kafiju, vienlaikus šķirstot sociālo tīklu ierakstus. Zem kafijas automāta bija peļķe, izlietne spīdēja no ūdens pilieniem, mikroviļņu krāsns durvis bija atvērtas, un uz galda – izkaisītas maizes drupatas.

– Daniel, man tiešām gribas zināt…  Vai tev tiešām patīk brokastot šādā cūku kūtī? Mums šis kafijas automāts ir jau trīs gadus, to mums uzdāvināja kā kāzu dāvanu, un tu joprojām neesi iemācījusies ar to rīkoties? Vai tu nevari pagaidīt dažas sekundes un neizņemt krūzīti no pilienu paplātes? Kāpēc pēc šī aparāta lietošanas vienmēr paliek netīrumi?

– Ak, tu kā parasti esi izrāpusies no gultas ar nepareizo kāju…, – Daniels murmināja, nenovelkot acis no telefona. – Es būtu pēc sevis sakopis, kad beigtu dzert kafiju…

– Tu nebūtu pēc sevis sakopusi! Katru dienu tas pats. Manā dzīvē nekas nemainās: pirms došanās uz darbu es uzkopju, pēc atgriešanās no darba es uzkopju! Vai tu nevarat sakopt savu nekārtību, kamēr strādā attālināti? Tu strādājat tikai līdz pusdienu laikam, bet pārējo laiku neko nedari. Vai spēlē spēles vai skaties televizoru!

– Nav nekādas nekārtības. Tā esi tu, kurai vienmēr ar to ir problēmas. Godīgi sakot, man jau apnicis. Es to vairs nevaru paciest!

Sakārtojusi virtuvi, Anna ķērās pie darba.

Vēlāk kolēģe, ar kuru kopā bieži devās pusdienās, pilnībā sabojāja viņai garastāvokli. Tiklīdz sieviete piesēdās darbā pie galda, kolēģe telefonā parādīja bildes…

– Paskaties, Annij. Vai tu vari iedomāties, mans vīrs nesen pārsteidza mani ar randiņu Jūrmalā. Saulriets … sen nebiju   redzējusi tādu skaistumu. Viņš man nopirka milzīgu ziedu pušķi un šo ķēdīti.

Annija, centās nesaplakt, un sacīja:

– Jā, tas ir patiešām skaisti. Mans Daniels arī mani bieži lutina ar šādiem pārsteigumiem… Lieliski, ka arī tavs vīrs cenšas…
Annija gan bija pārliecināta, ka Jūlija nesaka visu taisnību, tā pat kā viņa tagad…  Vēl tikai pirms nedēļas viņa bija sūdzējusies par savu dzīvesbiedru – sakot, ka viņam visticamāk ir cita.. Vismaz par sava vīra uzticību viņa bija pārliecināta..

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment