Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos ar mērķi ierobežot ēnu ekonomiku un uzlabot skaidras naudas aprites caurskatāmību.
Praksē tas nozīmē, ka gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona veiks skaidras naudas iemaksu 750 eiro apmērā vai lielāku, vai arī izņems no sava konta summu, kas pārsniedz 1500 eiro, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāiesniedz tā sauktā “sliekšņa deklarācija” Finanšu izlūkošanas dienestam.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe TV3 raidījumā “900 sekundes” skaidroja, kā šī jaunā kārtība darbosies praksē. Viņa norādīja, ka līdz šim VID nav bijusi piekļuve konkrētiem datiem par klientu skaidras naudas darījumiem — dienests no bankām saņēmis vien kopējo konta apgrozījuma summu, taču trūcis detalizētas informācijas par to, cik liela daļa no šiem darījumiem veikta skaidrā naudā. Tagad šī situācija mainīsies, jo VID būs iespēja analizēt datus detalizētāk.
Šmite-Roķe arī uzsvēra, ka jaunie noteikumi ir veidoti ar sabiedrības līdzdalību, ņemot vērā iedzīvotāju bažas publiskajā apspriešanā. Tādēļ paredzēts izvērtēt, vai nepieciešams koriģēt sliekšņa apmērus vai datu ziņošanas periodu.
Svarīgi uzsvērt, ka nedz VID, nedz Finanšu izlūkošanas dienests neplāno veikt tūlītējas un masveidīgas pārbaudes pēc katra darījuma. Kā skaidro Šmite-Roķe, iestāde vērtēs informāciju kopumā — ja cilvēks veiks skaidras naudas iemaksu, bet tam pretī nebūs redzami likumīgi ienākumi, tiks analizēts arī citu risku konteksts. Galvenais uzraudzības mērķis būs uzņēmumi, kur biežāk sastopamas aplokšņu algu izmaksas un aizdomīgi skaidras naudas darījumi.
Attiecībā uz privātpersonām Šmite-Roķe mierina — šie noteikumi ikdienā neizraisīs papildu slogu. “Likums aizsargā cilvēkus, kuri legāli izņem lielākas naudas summas, piemēram, dodoties ceļojumā — VID par to jautājumus neuzdos, ja līdzekļiem ir likumīga izcelsme,” viņa uzsver. Pēc pašreizējiem datiem skaidru naudu virs noteiktajiem sliekšņiem iemaksā aptuveni 28 000 cilvēku, bet izņem ap 3800, tādēļ lielākajai sabiedrības daļai šīs izmaiņas būtiski neietekmēs ikdienu.
Turklāt VID norāda, ka jaunā sistēma uzlabos dienesta darbību, ļaujot efektīvāk identificēt riska grupas un samazināt nevajadzīgu vēstuļu skaitu iedzīvotājiem. Tā būs iespēja samazināt nejaušu un nevajadzīgu saziņu ar cilvēkiem, mērķtiecīgi pievēršoties tiem gadījumiem, kur tiešām pastāv aizdomas par nodokļu nemaksāšanu, skaidro VID vadītāja.
Latvijas Bankas pārstāve atzīst, ka, lai arī komercbankas tradicionāli ir virzījušas sabiedrību uz bezskaidras naudas norēķinu lietošanu, šāda virzība vienlaikus rada arī ievainojamību, īpaši krīzes situācijās.
Lasi vēl: “Kā no spaiņa”: sinoptiķis brīdina par spēcīgām lietavām sākot no 16. jūlijā šajos reģionos
Latvijas Bankas padomes locekle Ieva Posuma norāda, ka Latvijā joprojām saglabājas stabila proporcija – aptuveni 70% darījumu notiek bezskaidrā naudā, savukārt skaidrās naudas darījumi veido ap 30%. Sabiedrībā kopumā pieaug vēlme pēc digitalizācijas, kas atspoguļojas gan pakalpojumu attīstībā, gan arvien biežākā preču iegādē tiešsaistē, kur arī norēķini pārsvarā notiek digitālā formā.
Tomēr Latvijas Bankas nostāja ir skaidra – cilvēkiem jābūt iespējai izvēlēties starp skaidru un bezskaidru naudu arī turpmāk, un šī izvēles brīvība ir jānodrošina arī ārkārtas situācijās.
