Toms Bricis publisko pirmo ilgtermiņa prognozi marta mēnesim – siltums uzņems apgriezienus

Toms Bricis dalās ar pirmo ilgtermiņa prognozi martam — gaidāms, ka siltums pakāpeniski pieaugs. Beidzot izskan prognozes par pirmo pavasara mēnesi un to cik grādu karstumiņu mēs sagaidīsim. 

Šķiet, ka pavasaris lēnām tuvojas — nākamnedēļ Latvijā pakāpeniski kļūs siltāks, un no valsts rietumiem pamazām iestāsies meteoroloģiskais pavasaris, prognozē Toms Bricis. Sinoptiķi paredz, ka sniegs sāks kust, bet gaisa temperatūra lielāko daļu nedēļas svārstīsies ap nulli, dienās sasniedzot +3 līdz +8 grādus.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, nākamās nedēļas un marta pirmās nedēļas vidējā gaisa temperatūra varētu būt aptuveni četrus grādus virs normas. Arī turpmākajās nedēļās temperatūra, visticamāk, saglabāsies 2–4 grādus augstāka, nekā ierasts šajā laikā.

Latvijā marta vidējā gaisa temperatūra laika posmā no 1991. līdz 2020. gadam bija +0,2 grādi. Parasti mēneša sākumā diennakts vidējā temperatūra ir ap -2 grādiem, bet līdz marta beigām tā pakāpjas līdz +3 grādiem. Martā gaidāma sinoptiska situācija, kas līdzinās janvārim — Atlantijas ciklonu ietekmē temperatūra pārsvarā būs virs normas, un periodiski sagaidāmi nokrišņi un brāzmaini vēji, norāda sinoptiķi.

Cilvēki mūsu reģionā vienmēr ir izrādījuši lielu interesi par laikapstākļiem, jo tie ir neparedzami un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi. Piemēram, Ziemeļāfrikā saule spīd gandrīz vienmēr, lietus līst reti, tāpēc laikapstākļi ikdienā īpaši neietekmē cilvēkus. Mūsu platuma grādos situācija ir citāda — laikapstākļi ir mainīgi, tāpēc cilvēki jau izsenis centušies tos paredzēt.

Lasi vēl: Aizsaulē devies vērienīgs aktieris, kurš iedvesmoja simtiem cilvēku

Šodien gan šķiet, ka ekspektācijas pret prognozēm kļuvušas pārspīlētas. Cilvēki vēlas, lai laika prognozes būtu precīzas un piepildītos nekavējoties. Agrāk cilvēki meklēja sakarības dabas zīmēs un veidoja ticējumus, jo no tā bija atkarīga, piemēram, raža. Ja kāds ticējums reiz piepildījās, tas tika pieņemts par patiesību. Taču cilvēka atmiņa ir ļoti selektīva, tāpēc apgalvot, ka senie ticējumi darbojās labāk nekā mūsdienu prognozes, nav zinātniska pamata, skaidro meteorologs.

Mūsu platuma grādos laikapstākļi vienmēr bijuši haotiski — viena gada ziemā var būt bargs sals, bet vasarā neparasti karsts. Šī nepastāvība ir raksturīga mūsu klimatam, un tieši tāpēc interese par laikapstākļiem tik cieši iesakņojusies mūsu kultūrā.

Sinoptiķi prognozē, ka 2025. gads varētu kļūt par visu laiku karstāko – atklāts, cik augstu temperatūra varētu paaugstināties. 

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā